Vasilijs Sinaiskis ir Eiropas mērogā ievērojams operu un simfonisko koncertu diriģents ar plašu pieredzi vērā ņemamos opernamos un koncertzālēs. LNSO mūžā – viens no izcilākajiem galvenajiem diriģentiem, slavējams latviešu komponistu darbu iestudētājs. Vasilijs Sinaiskis bija LNSO mākslinieciskais vadītājs no 1975. līdz 1987. gadam, un viņa atgriešanos Rīgā orķestris un klausītāji gaida ar lielu prieku un nepacietību.
Vasilijs Sinaiskis mācījies mūziku Ļeņingradā, 1973. gadā uzvarējis Herberta fon Karajana fonda konkursā Berlīnē. Vadījis Maskavas filharmonijas simfonisko orķestri, Krievijas Valsts simfonisko orķestri, Malmes simfonisko orķestri, bijis Maskavas Lielā teātra galvenais diriģents, BBC Filharmoniskā orķestra un Nīderlandes Filharmoniskā orķestra galvenais viesdiriģents. Savas labākās operizrādes diriģējis Berlīnes Komiskajā operā, Vīnes "Theater an der Wien", Ungārijas Valsts operā, Anglijas Nacionālajā operā.
Vasilija Sinaiska pirmais koncerts LNSO galvenā diriģenta postenī notika 1975. gada 18. septembrī. Sinaiska nopelni mūsu valsts mūzikas laukā novērtēti ar Lielo mūzikas balvu 1999.gadā par latviešu mūzikas popularizēšanu 70.–80. gados.
Berlioza “Fausta pazudināšana”, neraugoties uz pabaiso nosaukumu, ir aizraujošs romantisma mūzikas paraugs, būtībā opera, kurā pazīstamais stāsts par Fausta dvēseli un Mefistofeļa kārdinājumu izklāstīts ar īsteni francisku vērienu un eleganci. Gan saturā, gan idejā grandiozs darbs, kas nespēs nevienu atstāt vienaldzīgu, jo īpaši Vasilija Sinaiska degsmīgā temperamenta dēļ.
Visapjomīgākais dziedājums te ir Faustam, tāpēc īpašs prieks, ka savu vokālo klātbūtni apsolījis Latvijā iemīļotais un jau vairākus gadus Eiropas vadošajos opernamos pieprasītais čehu tenors Pāvels Černohs. Rīgas klausītāji atcerēsies Černohu kā izcilu Alfrēdo, Rūdolfu, Princi (“Nāra”).
Margerita būs sulīgās, ļoti skaistās balss un veiksmīgas starptautiskās karjeras īpašniece Oļesja Petrova no Sanktpēterburgas. Petrova LNOB dziedājusi Amnerisu un Azučenu, savukārt kopā ar LNSO Andra Pogas vadībā uzstājusies Mālera Trešās simfonijas atskaņojumā Cēsīs un Verdi Rekviēma atskaņojumā Parīzes Elizejas lauku teātrī.
Mefistofeļa lomā dzirdēsim LNOB solistu Armandu Siliņu, un studentu Branderu dziedās LNOB solists Rihards Mačanovskis.
Berlioza leģendas atskaņojumā piedalīsies Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Rīgas Doma zēnu koris, kas pārtaps par zemniekiem, baznīcēniem, krogusgājējiem, gnomiem, silfīdām, studentiem, kareivjiem, maldugunīm, dēmoniem un debesu gariem.
Berlioza “Fausta pazudināšanu” savulaik Rīgā diriģēja Nēme Jervi un Vladimirs Fedosejevs, vēlāk arī citi diriģenti, un nesenākos laikos esam klausījušies šo lieldarbu festivālā “Francijas pavasaris” (2007) Patrika Sujo vadībā.
Pirms Berlioza opusa skanēs 2016. gada jubilāra Pētera Vaska skaistais darbs stīginstrumentiem "Cantabile". 1979. gadā Alfrēda Kalniņa 100. jubilejai veltītā orķestra darbu konkursā Pēteris Vasks ar šo opusu kļuva par vienu no laureātiem. Pēc tam "Cantabile" kļuva par vienu no Vaska daiļrades pamatzīmēm – savu sakāmo teikt spēkpilni un vienkārši.
Koncerts notiks 28. oktobrī plkst. 19.00 Lielajā ģildē un 29. oktobrī plkst. 19.00 koncertzālē “Cēsis”.
