Septembra vidū pirmatskaņojumu piedzīvos jau ceturtā no LSO pasūtītajām Simtgades cikla simfonijām, līdz šim ciklā atskaņotas tādu latviešu komponistu kā Riharda Dubras, Imanta Kalniņa un Andra Vecumnieka simfonijas.
“Kad Liepājas simfoniskais orķestris aicināja uzrakstīt šo simfoniju, tas šķita liels izaicinājums un vilinājums,” par savas pirmās simfonijas tapšanu saka komponists Jānis Lūsēns. “Sākumā daudz klausījos, kas notiek pasaulē, kas tiek radīts, tomēr sev neko iepriecinošu neatradu. Mani īsti neaizrauj mūsdienu simfoniskā mūzika, aptuveni 80% projektu ir viendienīši."
"Nav liela māksla virknēt pašmērķīgus orķestra paņēmienus un ar kaut ko pārsteigt," uzsver komponists. "Bieži dzirdu – ir gan kompozīcijas tehnika, gan tieksme pēc vēstījuma, bet pašu vēstījumu nesaņemu. Līdz ar to arī pašam pazuda jēga ko darīt, jo pašmērķīgi rakstīt man nešķiet saistoši. Līdz vienā brīdī bija klikšķis un sapratu, ka, ja reiz aicinājums nāk no Liepājas, tad tam arī jābūt par Liepāju."
"Tas viss saistīts ar manu pirmo muzikālo pieredzi, ko guvu pusaudžu laikā tieši Liepājā - Liepājas mūzikas skolā. Šeit notika iepazīšanās ar mūziku un aizsākās mans tālākais muzikālais ceļš. Tāpēc vēlējos noķert sajūtas, kas man bija tajā laikā – Mazais menuets, kur Jānis Šipkēvics spēlēja ģitāru un kurā spēlējām Imanta Kalniņa mūziku, mana aizraušanās ar ērģeļmūziku, Baha mūziku, impresionismu un ekspresionismu, franču mūziku. Vēlējos noķert intonācijas no tā laika, skaņdarbs ir drīzāk asociatīvs nekā tiešs," skaidro Lūsēns.
Liepājnieks Jānis Lūsēns ir leģendārā instrumentālā mūzikas ansambļa “Zodiac” izveidotājs un ievērojams komponists. Nozīmīgu vietu komponista daiļradē ieņem teātra mūzika – mūzikli, rokoperas, operas bērniem. Kā veiksmīgākās jāpiemin rokopera “Sfinksa”, kura nospēlēta Nacionālajā teātrī 86 reizes un rokopera “Kaupēn, mans mīļais”, kura ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Bijis arī Liepājas teātra muzikālās daļas vadītājs. Tomēr Jāņa Lūsēna darbu vidū vislielākā loma atvēlēta dziesmai. Komponists raksta gan solo dziesmas, gan dziesmas koriem un ansambļiem. To vidū ir arī vokāli simfoniski darbi – kantāte LIIV, ''Magnificat'', kora simfonija ''Dziļā elpā''.
Komponista ieguldījums latviešu mūzikā ir ievērots un atzinīgi novērtēts. Lūsēns saņēmis Latvijas teātru gada balvu kā labākais komponists (1996. – par mūziku izrādei “Santa Krusa”, 1999. – par rokoperu “Kaupēn, mans mīļais”), Latvijas Lielo mūzikas balvu (par muzikālajām izrādēm 2000.gadā un devumu teātra mūzikas žanrā) un AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2003. un 2014.gadā.
Koncertā būs dzirdama arī “indiešu vijoļu Dieva” un komponista dr. L. Subramanjama skaņdarbi un vijolspēle. Pirmatskaņojumu piedzīvos dr. L. Subramanjama “Latvijas simfonija”, kā arī būs iespējams dzirdēt viņa komponēto koncertu vijolei un orķestrim ''Isabel'' un simfonija ''Bharath''.
„Nolēmu, ka muzikāli par pamatu ņemšu populāru latviešu tautas dziesmu, kas pazīstama gandrīz katram. Man tādu atsūtīja, un biju pārsteigts, cik tajā ir daudz noderīgu detaļu. Un šis skaņdarbs sanāca trijās daļās. Pirmā ir tāda laimīga. Otrā ir emocionāla, dzīvi apliecinoša, ar apziņu par savu neatkarību. Bet trešajā – viss jau ir uzbūvēts, un ikviens ir gatavs doties tālāk. Šī laime un apvienošanās ir iekļauta visās trijās daļās,” stāsta komponists Subramanjams (Indija).
Komponists izmantojis tautasdziesmu „Bēdu, manu lielu bēdu”. Koncertā tiks atskaņoti vēl divi Subramanjama skaņdarbi. Koncerts vijolei un orķestrim „Izabella” un simfonija „Bharath”, kas veltīta Indijas valsts neatkarības septiņdesmitgadei. Tajā autors izcēlis sanskrita tekstus, kas ir aktuāli tūkstošiem gadu.
„Šobrīd ir ļoti nepieciešams miers. Šobrīd ir ļoti nepieciešama harmonija. Un šobrīd ir ļoti nepieciešama sadarbība. Lai saprastu citas kultūras, šobrīd ir nepieciešams atvērts prāts. Par to ir šis stāsts,” saka Subramanjams.
Tas arī ir divu komponistu koncerta caurviju temats, kas diemžēl Lielajā dzintarā izskanēs tikai vienā koncertā – piektdien, 22.septembrī.
