Čelliste Gunta Ābele
Gunta Ābele pasaules elpu guvusi Bāzeles akadēmijā un orķestrī „Kremerata Baltica”. Latvijas klausītājiem čelliste pagājušā gadā uzmirdzēja kamermūzikas programmā kopā ar pianisti Elīnu Bērtiņu Rīgā un Siguldā, kā arī piesaistīja uzmanību ar savu emocionāli piesātināto Roberta Šūmaņa čella koncerta lasījumu. Mūziķe, kas sevi spilgti pierādījusi un liks par sevi runāt.
Tieši orķestrī "Kremerata Baltica" vispamatīgāk esmu iemācījusies, ko nozīmē saspēle orķestrī. Kremeratai raksturīgs labs humors, jauneklīgums, liela atdeve no katra mūziķa puses, enerģija," stāsta Gunta Ābele.
Prātojot par veiksmīgo sadarbību ar Elīnu Bērtiņu, čelliste uzsver:
„Šķiet, ka viena no primārajām lietām ir tā, ka mēs abas ļoti mīlam spēlēt kamermūziku, izdomāt ko jaunu."
Diriģents Jānis Liepiņš
Diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā pagājušajā gadā jauniešu koris "Kamēr...'' paveica varoņdarbu un pārsteidza Latvijas kultūras telpu ar korim speciāli rakstīto Džona Lutera Adamsa darbu "Svētā vēja dziedājumi'' Tabakas fabrikā, uzburot krāšņu dabas ainu ar daudzveidīgām putnu un vēja balsīm, kā arī atkāroti plūca uzvarētāju laurus vienā no visaugstākā līmeņa koru konkursiem pasaulē Eiropas "Grand Prix". Ar pārliecinošiem orķestra vadības grožiem Jānis Liepiņš iepriecināja pie "Sinfonietta Rīga" diriģenta pults Cēsu Mākslas festivālā jauneklīgi dzirkstošajā Prokofjeva 1. simfonijas lasījumā. LNSO Valsts svētku koncertā latviešu simfoniskās mūzikas klasikas lappuses Jāņa Liepiņa interpretācijā izskanēja piepildītas ar svaigu enerģiju un patiesu sirsnību. Jaunu vēsmu Latvijas simfoniskās mūzikas telpā Jānis Liepiņš ienesa, ap sevi pulcējot topošos profesionāļus orķestrī "Draugi un Domubiedri'' un atskaņojot jauno komponistu simfoniskās partitūras.
Vaicāts, kas no visiem projektiem sniedzis lielāko gandarījumu un kas bijis krietnākais izaicinājums, Jānis Liepiņš atklāj:
Lai gan visi projekti bija īpaši, man pašam nozīmīgākais šķiet Eiropas "Grand Prix", jo ar "Kamēr..." pierādījām, ka to spējam. Tas bija visai pacilājošs notikums. Ļoti patika arī koncerts ar "Sinfonietta Rīga"."
Diriģents smej – pagaidām katrs gads viņam nākot ar aizvien lielāku crescendo. Kā daudzo darbu klāstā neapjukt, kā galā tikt?
„Pat tad, ja darbi smeļas mutē, manī ieslēdzas iekšējs miers un apziņa, ka nedrīkstu trakot. Ir jāsaņemas un jākoncentrējas arvien vairāk. Tā, šķiet, ir mana stiprā puse," atzīst diriģents.
Koklētāja Laima Jansone
Laima Jansone ir unikāls meteorīts pie mūzikas debesīm, ko nevar īsti ielikt nevienā plauktiņā. Koklētāja, entomuzikoloģe, komponiste, kura vienu no latviešu skaniskās identitātes simboliem ar starptautiskiem apgriezieniem padarījusi par laikmetīgi spilgtu un aktuālu izteikšanās un domāšanas veidu. Viņas māksla pāraug klasiskās, tautas, džeza, etnoroka un pasaules mūzikas žanru robežas, jo Laimas muzikālā personība ir kas vairāk par vārdos definējamu rāmi: brīvība, oriģinalitāte, aizrautība, dauzonīgums.
Bieži vien process no malas šķiet kā viegls pavediens, taču īstenībā ir grūts un sarežģīts, bet tā ir iespēja augt," skaidro Laima Jansone.
Laimas darbība krietni paplašinājusi daudzu klausītāju priekšstatus par kokli, noraidot daudzus stereotipus.
"Reizēm esmu pieķērusi sevi domājam: varbūt kādu klasiskāku projektu? Taču tad ieslēdzas pretreakcija - nedrīkst taču, tas jau ir bijis! Taču šobrīd, pēc lielās intensitātes un projektu dažādības, pārņēmusi sajūta, ka nu gan pienācis laiks klasiskākam, mierīgākam koncertam," spriež mūziķe.
