Liela interese par Pasaules koru olimpiādi Rīgā

Pirms gada Rīga izcīnīja tiesības 2014.gadā rīkot Pasaules koru olimpiādi, piepildot leģendārā kordiriģenta Imanta Kokara sapni par Latviju kā lielāko pasaules koru sacensību mājvietu. Nule kā sākusies koru pieteikšanās un rīkotāji atzīst - interese ir liela. Organizatori „Interkultur” pārliecināti, ka Eiropas kultūras galvaspilsēta Rīga spēs sarīkot „visu laiku labāko Pasaules koru olimpiādi”.

Ar Ērika Ešenvalda komponēto himnu nākamā gada jūlijā Rīgā sāksies astotā Pasaules koru olimpiāde, pulcējot apmēram 20 tūkstošus dalībnieku no vairāk kā 70 valstīm. Jau tagad pieteikušies kori no ASV, Indonēzijas un citām pasaules malām. Kori sacentīsies vēl nebijušā skaitā kategoriju - no garīgās mūzikas un folkloras līdz džezam un bārberšopam, stāsta nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle.

„Tiešām, šīs 29 kategorijas, kas būs Rīgā, kā es zinu no mūsu sadarbības partneriem, ir Pasaules koru olimpiādes vēsturē lielākais kategoriju skaits. Tas nozīmē, ka koru dziedāšanas daudzveidība te būs pārstāvēta ļoti, ļoti plaši,” norādīja Čivle.

Astotā Pasaules koru olimpiāde Rīgā būs īpaša arī ar dalībnieku kopkoncertu Mežaparka lielajā estrādē, jo brīvdabas pasākumi koru olimpiādēs notiek reti. Lai arī augsta līmeņa pasākums, Pasaules koru olimpiāde vienlaikus ir ļoti demokrātiska - pieteikties var ikviens koris vai ansamblis, kas vēlas pārbaudīt savas spējas, stāsta „Interkultur” pārstāve Piroška Horvāta.

„Tas nozīmē, ka kori sacenšas nevis viens pret otru, bet dažādos līmeņos, katrs savu iespēju robežās. Līdz ar to kori var izvēlēties sev piemērotāko kategoriju. Tas gan nenozīmē, ka šajās sacensībās nav ļoti augsta līmeņa koru - ir arī tie, bet mēs dodam iespēju arī koriem, kas nevar sasniegt tādus rezultātus,” skaidroja Horvāta.

Piesakoties līdz šā gada 15.septembrim, Latvijas koriem par dalību olimpiādē būs jāmaksā krietni mazāk kā citu valstu koristiem. Dalības maksa būs 20 eiro no katra dziedātāja, vēl noteikta summa būs jāmaksā par dalību dažādās olimpiādes kategorijās.

Labākie Latvijas kori, kas uzvarēs tradicionālajos Koru karos pirms Dziesmu svētkiem, saņems bezmaksas ceļazīmi uz olimpiādi. Bet TV šova „Koru kari” uzvarētājiem tiks dota iespēja sevi apliecināt popmūzikas kategorijā.

Latvijas koru skates fināla žūrijā šovasar būs arī viens no olimpiādes mākslinieciskajiem vadītājiem, ungāru diriģents Gabors Hollerungs. Viņš Latvijas korus dzirdējis jau iepriekš un nav pārsteigts, ka lielākā daļa no tiem „Interkultur” rīkotajos konkursos iegūst zelta medaļas „Šie kori pieder augstākajai pasaules koru sabiedrībai. Viss Baltijas reģions ir augstā līmenī - jums kordziedāšana ir daļa no nacionālās identitātes. Nav nevienas citas valsts pasaulē, kurai būtu tik spēcīga saikne ar kora dziedāšanu. Mums, Ungārijā, kori vairāk ir veids, kā iepazīstināt, izglītot cilvēkus par mūziku, bet mūzika nav mūsu identitāte. Jūsu saikne ar mūziku ir īpaša, un to ļoti labi var just no skatuves, kad dzied latviešu kori.  Domāju, ka Latvijai koru olimpiāde ir ļoti nozīmīgs pasākums, jo jūs varat parādīt pasaulei, kā dziedāt, un tas atstās lielu iespaidu uz daudziem," sacīja Hollerungs.

"Jūs esat maza valsts, bet Pasaules koru olimpiādē jūs parādīsiet savu spēku,” sacīja ungāru diriģents.

Koru olimpiāde nebūs tikai sacensības, bet arī iespēja mācīties pie pasaules klases mūziķiem. Ar meistarklasēm Rīgā ieradīsies pasaules vadošās vokālās grupas „King's Singers” un „The Real Group”, bet olimpiādes īpašais viesis būs amerikāņu komponists Mortens Lauridsens.

Lauridsena skaņdarbu „Lux Aeterna” koncertā ar orķestri izpildīs trīs Baltijas valstu zēnu kori. Kopumā olimpiādes desmit dienās paredzēti vairāk kā 100 dažādi koncerti. Pēc rīkotāju iepriekšējām aplēsēm, Pasaules koru olimpiādes rīkošana Rīgā varētu izmaksāt ap diviem miljoniem latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt