Kultūra

Koncertzālē „Lielais dzintars” gaidāms komponista Pētera Vaska 70. jubilejas koncerts

Kultūra

Rakstniecības un mūzikas muzejs saņem dāvinājumā Leonīda Vīgnera arhīvu

Latvijas Radio koris gatavojas spoku stāstiem

Latvijas Radio koris gatavojas spoku stāstiem

Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš gatavo koncertuzvedumu veļu laika noskaņās – „Četri latvju spoku stāsti”. Tam izraudzīta gan klasiķu, gan mūsdienu komponistu mūzika, kas cenšas atklāt tieši latvietim raksturīgo baiļu dabu. Uzvedumu papildina teatrāli elementi un īpaša atmosfēra, ko veido režisors Reinis Suhanovs un scenogrāfe Austra Hauks. Pirmizrāde notiks svētdien, 30.oktobrī.

Rit Latvijas Radio kora mēģinājums, Kaspara Putniņa vadībā koris mēģina Jāzepa Vītola dziesmu „Dūkņu sils” ar Viļa Plūdoņa vārdiem. Ne tikai mūzikā, arī pat nosaukumos ļoti izteiksmīgi ir arī citi programmā iekļautie klasiķu darbi, to vidū ir Jāņa Zālīša „Biķeris miroņu salā” ar Jāņa Poruka visai baisajām vārsmām un Emiļa Melngaiļa „Pastarā tiesa” ar Raiņa draudpilnajām nākotnes noskaņām.

Klasiķu kompozīcijas koncertuzvedumā savīsies ar mūsdienu pašmāju autoru darbiem, to vidū Kristapa Pētersona spokaino opusu „Ligeija” ar Edgara Alana Po tekstiem.

Koncerts ar šāda rakstura programmu ir visai neparasta parādība mūsu mūzikas dzīvē, bet diriģents Kaspars Putniņš ir pārliecināts – tas ir ļoti interesanti un arī svarīgi – saprast, kāda tad ir tieši mums latviešiem raksturīgā baiļu daba, un veļu laiks ir īstais brīdis to noskaidrot.

"Šī ir viena tēma, ko mēs atsevišķi līdz šim neesam izdalījuši, specifiski par to runājuši, kas ir tas bailīgais, kas ir tas šausminošais, kas ir mūsu kultūrā. Tas jau visās kultūrās pastāv. Latvieši kaut kādā veidā šajā ziņā tādi kautrīgi. Kurpretī citas, īpaši dienvidu tautas (viena otra) svin milzīgus svētkus un kur tā baiļu kultūra ir tāda, ka tiešām asinis stingst dzīslās no visiem tiem tēliem un rituāliem," stāsta Kaspars Putniņš.

"Mums ir raksturīgi, ka bailīgais ir saistīts parasti ar kaut ko smieklīgu, ironisku, grotesku. Tie ļaunie tēli visi ir vienmēr tādi padumji drusku. Un faktiski par bailēm mēs tā bravūrīgi pasmejamies. Par to arī tā programma ir," skaidro Putniņš.

Koncertuzvedumā skanēs četri Jēkaba Nīmaņa jaundarbi, viņš arī pats piedalīsies koncertā, darbosies ar elektroniku un spēlēs basklarneti. Ar basklarneti bruņojies Jēkabs Nīmanis ierodas arī uz sarunu ar Latvijas Radio, jo spoku stāstu koncertā šim instrumentam esot neatsverama loma.

"Basklarnete pārstāv tumšo skaņas zonu. To filmās izmanto parasti, kad ir bailīgi. Radio kora koncertā es to spēlēšu intermēdijās, es to krāsu basu līnijā piekrāsošu arī ar šo instrumentu,” atklāj Nīmanis.

Jēkabs Nīmanis saviem jaundarbiem, kas izskanēs koncertā, iedvesmojies no dažādiem avotiem, to vidū ir gan bērnībā ļoti iemīļotais spoku stāstu krājums bērniem, gan nesen publicētā Jāņa Vainovska poēma „Krēslas stundas”, lasāma krājumā „Latviešu tumsas stāsti”.

"Ideja ir absolūti lieliska – koncentrēties uz šo baiļu zonu, kas ir viens no afekta stāvokļiem. Patiesībā caur šīm bailēm mēs varam piedzīvot katarsi un atklāsmi," saka Nīmanis.

"To pašu var darīt arī caur citām tēmām, bet rezultāts ir tāds pats. Un man liekas – būtiskākais ir parādīt, ka latviešu kultūra ir ļoti bagāta un dziļa ar ļoti daudziem šiem stāvokļiem. Mēs pat varētu izveidot koncertciklu, kur katram afektam tiktu veltīts viens koncerts. Mēs varētu paņemt gan no klasiķiem, gan laikmetīgās mākslas un veidot ļoti interesantus priekšnesumus," skaidro Nīmanis.

Koncertuzvedums „Četri spoku stāsti” nodēvēts par melno komēdiju vienā daļā, un par tās īpašo atmosfēru gādā režisors Reinis Suhanovs un sceongrāfe Austra Hauks. Koncertuzvedums mūzikas namā „Daile” pirmo reizi izskanēs svētdien, 30.oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti