Latvijas Radio koris šogad būs sastopams koncertvietās Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē, Viļņā, Bogotā, Barselonā, Hamburgā, Nirnbergā, Manheimā, Monpeljē, Parīzē, Erevānā, Varšavā, Amsterdamā un Antverpenē, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgas koncertprogrammas.
Pirmo reizi pie Radiofona mikrofoniem LRK stājās 1940. gada 1. novembrī ar programmu, kurā bija sakārtotas latviešu tautas dziesmu virknes. Godinot šo vēsturisko faktu, pirmā LRK jubilejai veidotā koncertprogramma “Diena aust” tiks veltīta latviešu kora mūzikas klasikai.
Stāsti par Latvijas personībām
LRK mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava vienmēr vēlējies mūzikas un dzejas valodā runāt par izcilām Latvijas personībām, tāpēc
LRK dzimšanas dienas gadā tiks veidots viņa iecerētais koncertuzvedums “Latgolys freska”, kas stāstīs par Latgales dzejnieci Annu Rancāni, bet novembrī ceļu pie klausītājiem sāks skatuves vēstījums “Purpura pārdevēja”, kas stāstīs par brīvības cīnītāju Lidiju Doroņinu-Lasmani.
Sakrālā kora mūzika
Diriģenta Kaspara Putniņa koncertcikls “Canti Sacri” arī būs viens no LRK jubilejas gada akcentiem. "Šajos koncertos allaž dzirdami būtiskākie kormūzikas darbi, kas katrs savā laikā ienesuši jaunas kvalitātes mūzikas attīstībā. Radio kora koncertu sērija veltīta dažādu laikmetu un stilu sakrālajai kora mūzikai, sākot no renesanses polifonijas krāšņajiem opusiem un romantisma laika augstvērtīgākajiem sacerējumiem līdz labākajiem mūsdienu opusiem," atzīmē Putniņš.
“Jubilejas mesas” pasaules pirmatskaņojums
Par LRK 80. gadu jubilejas centrālo asi un kulmināciju kļūs “Jubilejas mesas” pasaules pirmatskaņojums 2020. gada 3. decembrī Rīgas Domā. Sigvards Kļava stāsta: “Kora 80. gadu dzimšanas dienai paredzēts iestudēt mesu, kas komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19. gadsimta nošu izdevējs “Casa Ricordi”. Pēc Džuzepes Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Džoakīno Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā protams, bija Verdi, kas rakstīja pēdējo daļu “Libera Me” – vēlāk tā pārauga ģeniālajā Rekviemā. [..]
Latvijas Radio korim ir iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – respektīvi, ''Jubilejas mesu'', kurā tiktu iekļauti šībrīža redzamāko latviešu komponistu jau radītie skaņdarbi vai pasūtināti jaundarbi, kas kļūs par daļu šim lielformāta darbam.
Jau esošajiem Pētera Vaska un Artura Maskata opusiem Mesas daļas komponēt piekrituši Juris Karlsons, Andris Dzenītis un Ēriks Ešenvalds. Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim un perkusijām, bet uz skatuves to inscenēs režisors Roberts Rubīns.”
Savas astoņdesmitās jubilejas gadā LRK sniegs vairāk kā 40 dažādas koncertprogrammas Latvijā un dažādās pasaules valstīs.
