Latvijas jaunieši arvien vairāk mūzicē pūtēju orķestros

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vai pūtēju orķestri Latvijā piedzīvo renesansi? Šādu jautājumu liek uzdot bērnu un jauniešu pūtēju orķestru plašā pārstāvniecība XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un nozares ekspertu vērojumi. 41 pūtēju orķestris ar vairāk nekā pusotru tūkstoti dalībnieku 9.jūlija vakarā Ķīpsalā vienosies koncertā "Taures sauc", bet vairāki simti jauno mūziķu šonedēļ jau piedzīvoja nervus kutinošus brīžus pūtēju orķestru finālkonkursā. Kā attīstās pūtēju orķestru kustība Latvijā, skaidroja Latvijas Radio.

Rīgas lielākā koncertzāle Lielā ģilde vibrē trompešu, flautu un mežragu skaņās - 23 labāko skolēnu pūtēju orķestru dalībnieki iesildās finālkonkursam, gaisā jūtams viegls uztraukums. Daudzi uz svētkiem braukuši tālu ceļu.

Preiļu novada jauniešu pūtēju orķestris konkursa finālā spēlēs pirmo reizi. Tā dalībnieki pamanījuši, ka pūtēju orķestri kļūst populārāki. Dāvim svētkos palika 20 gadu, bet trompeti viņš pūš jau no otrās klases. "Mani tas ļoti interesē, var aizbraukt uz daudzām valstīm - Poliju, Vāciju, Franciju, Lietuvu," teic Dāvis.

Arī Megijai un Dacei no Gulbenes mūzikas skolas patīk, ka ar orķestri var braukt uz ārzemēm. Bet orķestrī saistot arī pats spēlēšanas prieks: "Ir dažādas iespējas, var aizbraukt uz ārzemēm, piedalīties Dziesmu svētkos. Ar savu insturmentu varu iet tālāk."

Pūtēju repertuārs ik gadu kļūst sarežģītāks un aug arī kvalitāte, izteicies ilggadējais "Auseklīša" diriģents Haralds Bārzdiņš. Tam piekrīt arī viņa aroda brālis Gulbenes mūzikas skolā Donāts Veikšāns un skolotāja Inga Driķe. Tomēr viņi iezīmē arī ēnas puses - bērnu ir maz un ne vienmēr var nokomplektēt visas instrumentu grupas.

"Gulbene tomēr ir mazpilsēta. Mākslas skola grib savu, sporta skola grib savu un arī vispārizglītojošās skolas," saka Donāts Veikšāns. "Lielākā daļa, kas nāk uz pūtējiem, nāk uz flautām un saksofoniem. Mēs esam lepni ar to, ka mums ir trīs obojas, kā nav pat visiem Rīgas orķestriem," norāda Inga Driķe.

Rīgas 6.vidusskolas mazie pūtēji Artūrs, Marta un Sofija neslēpj, ka gatavošanās skatei nav bijusi viegla - mēģinājumi viņiem ir gandrīz katru rītu: "Ir reizes, kad mēs jau esam nomocīti, ka mums vairs nav spēka. Ir arī tā, ka, ja mēs labi nenospēlējam, dziesma ir jāspēlē daudzas reizes no paša sākuma."

Georga Frīdriha Hendeļa maršu finālskatē spēlēja visi C grupas orķestri. Arī Madonas mūzikas skolas orķestris Andreja Cepīša vadībā. "Mums nākotne ir skaista, redziet, daudzi bērni spēlē, patīkama sajūta," teic Andrejs Cepītis.

Tieši madoniešus žūrija vēlāk atzina par C grupas līderiem. Žūrijas priekšsēdētājs, diriģents Jānis Retenais secina - orķestru kvalitāte ir ļoti augusi un patīkami pārsteidz: "Diriģenti ir ļoti lielu darbu ieguldījuši, lai orķestri skanētu. Ļoti lielu darbu iegulda arī profesionālais orķestris Rīga, lai popularizētu šo mūziku, protams, arī mūzikas vidusskolu pūtēju orķestri. Es gribētu cerēt, ka pūtēju orķestru tradīcija pamazām atdzimst."

Jāņa Retenā novērojumiem pievienojas arī diriģente un žūrijas locekle no Somijas Helena Sinisalo: "Esmu ļoti patīkami pārsteigta, cik pūtēju orķestri ir populāri visā Latvijā, cik tie ir skaitliski lieli. Līmenis ir ļoti labs. Ir tāda sajūta, ka visi spēlē."

Kā vēstīts, pūtēju orķestru finālkonkursā šoreiz triumfēja Rīgas 6.vidusskolas, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas un Madonas mūzikas skolas pūtēju orķestri. Tie visi šonedēļ būs skatāmi un klausāmi vēl vairākos Skolēnu dziesmu svētku koncertos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti