Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā uz vienas skatuves koncertā satiksies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) un Latvijas Nacionālās operas (LNO) orķestris. Koncerta diriģenti būs Andris Poga, Atvars Lakstīgala un Mārtiņš Ozoliņš, solisti - Inga Šļubovska (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Reinis Zariņš (klavieres).
24.janvāra vakarā pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata īpašais veltījums Raiņa un Aspazijas jubilejas gadam - vokālais cikls "Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un orķestrim". Komponists Arturs Maskats saka: "Raiņa filozofiskās domas monumentalitātei un lielo ideju vērienīgumam apzināti vēlējos pretstatīt gluži citas noskaņas un atšķirīgas emocionālās krāsas gaisotni, kas tik raksturīga Aspazijas, pirmās nozīmīgās latviešu dzejnieces-sievietes, dzejas pasaulei. Jā, viņas daiļradē ir arī ideju drāmas un heroiski tēli, taču dzejnieces spalvai pieder arī brīnišķīgi smalka, fantastiska mīlas lirika - tā ir tik krāsaina, tik bagāta un arī daudznozīmīga; tā nekādā gadījumā nav vienkārša! Priecājos, ka nu esmu to pamatīgi iepazinis - jūtu, ka Aspazija mani uzrunā dziļi. Turklāt viņas lirikai piemīt visas tās labās īpašības, kas dzeju dara ļoti melodisku. Esmu pārliecināts, ka Ingas Šļubovskas personības starojums lieliski atbilst Aspazijas sievišķīgajam portretam, bet balss tembrs piešķirs īsto noskaņu cikla poētiskajam vēstījumam".
Darbs, kurā saplūst gan liriska intimitāte, gan ideju drāmas vēriens, ir Jura Karlsona baleta "Sidraba šķidrauts" simfoniskās lappuses. Baleta pirmizrāde LNO notika Aspazijas 135. dzimšanas dienas atceres gadā - 2000.gada 19.aprīlī. Darba pamatā ir Aspazijas drāma "Sidraba šķidrauts", rakstīta sarežģītajā 1905.gada revolucionāro notikumu laikā. Arī 21.gadsimtā tā saista ar universālu saturu, jo stāsts ir par izredzētību, pienākumu, mīlestību, nodevību. Juris Karlsons par šo veikumu saņēmis "Lielo mūzikas balvu 2000".
Spožs un tiešs cieņas apliecinājums Raiņa un Aspazijas ģēnijiem būs LNO orķestra, solistu Ingas Šļubovskas, Krišjāņa Norveļa un diriģenta Mārtiņa Ozoliņa sniegums, atskaņojot Jāņa Mediņa mūzikas drāmu "Uguns un nakts".
Artura Maskata jaundarbu, kā arī Jura Karlsona baleta "Sidraba šķidrauts" simfoniskās lappuses un Jāņa Mediņa mūzikas drāmu "Uguns un nakts" atskaņos LNO orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā.
LSO un Atvara Lakstīgalas izpildījumā skanēs Lūcijas Garūtas Koncerts klavierēm un orķestrim, kura pilnais nosaukums ir "Koncerts klavierēm un orķestrim. In memoriam. Veltījums mazā drauga Lailiņas piemiņai". Skaņdarbs sacerēts 1951.gadā kā veltījums komponistes pāragri mirušās māsasmeitiņas piemiņai, topot par vienu no spilgtākajiem šā žanra darbiem latviešu mūzikā. Neraugoties uz traģikas pilno noskaņojumu, kurā netrūkst arī smeldzīga daiļuma un sāpju pilna trausluma, koncerts noslēdzas dzīvespriecīgi, atklājot meitenes nebēdnīgo raksturu. 24.janvārī skaņdarbu pirmo reizi atskaņos Londonā dzīvojošais latviešu pianists Reinis Zariņš. "Nekad nespēlēju kādu skaņdarbu patriotisku jūtu vadīts. Tā sakot - ka tikai latviešu mūzika. Nē. Vienmēr spēlēju to, kas man patiesi patīk. Un jaunu mūziku vienmēr mācos ar lielu aizrautību," uzsver pianists.
Andris Poga, kurš šobrīd aizvada savu pirmo sezonu LNSO galvenā diriģenta amatā, Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam izvēlējies Jāņa Ivanova Divdesmito simfoniju, kas ir pēdējā no autora paša pilnībā pabeigtajām un instrumentētajām simfonijām, kurai meistars pēdējās taktssvītras vilcis 1981.gadā un kurā viņš, apjaušot dzīves rietu, kavējas par to pārdomās, arī skumjās un gaišās atmiņās.
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta tradīciju 2005.gadā iedibinājis muzikologs Arnolds Klotiņš, to rīko VSIA "Latvijas Koncerti". Ikgadējais koncerts kļuvis par īstiem svētkiem latviešu simfoniskās mūzikas rakstītājiem, interpretiem un klausītājiem.
