Izcilo mūziķu inertpretācijā festivāla atklāšanas koncertā skanēs Ludviga van Bēthovena Vijolkoncerts, kurā solists būs Dānijā dzimušais vijolnieks Nikolajs Znaiders, un Edvarda Elgara Otrā simfonija.
Kā stāsta festivāla rīkotāju "Latvijas Koncertu" pārstāvis Guntars Ķirsis, Londonas Simfoniskā orķestra koncertos sajūta ir fantastiska.
"Apņem pilnīga laimes sajūta, kad šis orķestris spēlē, jo viss ir tik perfekti," saka Ķirsis. "Vienmēr, kad pie tā stājas kāds meistars - rīt koncertā Sers Antonio Papano un solists Nikolajs Znaiders -, tā ir vienkārši bauda, jo šāds zvaigžņu stāvoklis reti kad sakrīt."
Pēc ietekmīgā mūzikas izdevuma "Gramophone" veiktā pētījuma Londonas Simfoniskais orķestris ieņem ceturto vietu pasaules simfonisko orķestru spicē.
Jau kopš 1982. gada Londonas Simfoniskā orķestra mājvieta ir ievērojamais Bārbikana kultūras centrs Londonā. Sezonā orķestris sniedz ap 140 koncertu, vienlīdz bieži koncertējot gan savā mājvietā, gan citviet pasaulē. Londonas Simfoniskais orķestris ir līderis tieši ierakstu apjoma un daudzveidības ziņā. Orķestra mūziķu veikums dzirdams tādās kinolentēs kā “Harijs Poters”, “Zvaigžņu kari”, “Karaļa runa”, “Supermens” u.c.
Kā skaidro Guntars Ķirsis, Seru Antonio Papano pasaule apbrīno par attieksmi pret mūziķiem un klausītājiem, mūzikas interpretācijas dziļumu un cilvēcisko toleranci.
Koncerta programmā Latvijas Nacionālajā operā dzirdēsim Ludviga van Bēthovena Vijolkoncertu, kas ierindojas starp pašiem zināmākajiem opusiem šim instrumentam. Solists būs Dānijā dzimušais vijolnieks Nikolajs Znaiders, kurš minēto koncertu vairākkārt atskaņojis gan ar Dānijas un Leipcigas "Gewandhaus", gan Izraēlas filharmonisko un Kenedija centra Nacionālo simfonisko orķestri. Vieni Znaidera spēli raksturo kā poētiski elegantu, citi – kā vīrišķīgu un daiļrunīgu, taču visi ir vienisprātis, ka Karalienes Elizabetes konkursa laureāts (1997) apveltīts ar teicami izkoptu spēlēs tehniku. Nikolaja Znaidera rīcībā ir Gvarnēri 1714. gadā darināts instruments, ko savulaik spēlējis leģendārais Fricis Kreislers.
“Rīgas festivāla” atklāšanas programmā ietverta arī britu komponista Edvarda Elgara Otrā simfonija, kas ir vien pāris gadu jaunāka par Londonas Simfonisko orķestri. Partitūra veltīta karalim Edvardam VII un tika pirmatskaņota paša komponista vadībā. “Kaislīgs dvēseles svētceļojums” – par Otro simfoniju sacījis Elgars.
“Latvijas Koncertu” organizētais “Rīgas festivāls” šogad notiks no 27. maija līdz 18. jūnijam.
"Festivāla programmā mēs varam trīs galvenās līnijas iezīmēt," stāsta Ķirsis. "Viena ir šie grandiozie koncerti - Londonas Simfoniskais orķestris, Budapeštas Festivāla orķestris un noslēgums ar Mālera Astoto simfoniju, tad ir eksperimentālā daļa - pēc Bariko motīviem veidotā koncertizrāde ar Vestarda Šimkus piedalīšanos "Novecento" Spīķeru koncertzālē gan krievu, gan latviešu valodā. Otra provokācija - Pāvela Karmanova oratorija “Pieci eņģeļi”, kas veltīta pēdējai Krievijas carienei Aleksandrai un viņas četrām meitām - Latvijas Radio kora un "Sinfonietta Rīga" izpildījumā. Un tad ir nosacīti vieglā līnija, kur cilvēki var atpūsties. Tas ir koncerts "Vīns un mūzika", ko [izpildīs] "NyX Trio", un tad - Raimonda Paula sagatavotā programma ar operu ārijām, ko atskaņos Latvijas Radio bigbends un maestro Raimonds Pauls."
"Trīs līnijas - tāds pīrāgs, ko baudot cilvēks būs saņēmis visu - gan rupjmaizīti, gan pamatēdienu, gan saldo ēdienu," rezumē Guntars Ķirsis.
