Kas ir Eda Šīrana veiksmes fenomens? Atskats uz koncertu Lucavsalā

Piektdienas, 12. jūlija vakarā, Rīgā, Lucavsalā, uzstājās šobrīd komerciāli veiksmīgākais mūziķis pasaulē – britu dziesminieks Eds Šīrans (Ed Sheeran), koncertā kopā pulcējot vairāk nekā 50 000 apmeklētāju no visām Baltijas valstīm. Vai mūziķa popularitātes fenomenu var izskaidrot? 

Eda Šīrana vārds manu uzmanību piesaistīja, kad vadošais mūzikas medijs "Pitchfork" Šīrana albumu "Divide" bija novērtējis kā vāju, taču šis fakts nepavisam neietekmēja mūziķa karjeras attīstību. Kopš albuma izdošanas 2017. gadā Šīrans atrodas savā pasaules turnejā, šajā laikā nospēlējis vairāk nekā 260 koncertus stadiona publikai.

Skaidrs, ne jau muzikālās novitātes ir mūziķa veiksmes atslēga, bet gan sekošana muzikālajai tradīcijai, cilvēciskais šarms, kā arī personīgā savdabība.

Jāsāk ar acīmredzamo – popmūzika visnotaļ paģērē konkrētu vizuālo standartu, ar kuru mums būtu jāsaista jaunie, skaistie, veiksmīgie, talantīgie.

Taču Eds Šīrans neatbilst šim ierastajam vizuālajam standartam, kas savukārt raisa lielu publikas interesi un līdzās arī ļauj pašiem ar popzvaigzni personificēties. Eds Šīrans ir savējais! Galu galā atklātais līdzīgums veido emocionālo saikni ar mūziķa dziesmām, kas arī ir stāsti par vienkāršo cilvēku dzīvi, kurā ir lielāki un mazāki prieki, bez liekām ārišķībām.

Tā nu, lūk, Eds Šīrans stāv mūsu, 50 000 cilvēku, priekšā Lucavsalā, viens ar akustisko ģitāru, loop jeb cilpu  pedāļiem. Vai tad tiešām nevarēja savākt sev grupu, es pie sevis iedomājos. Bet, ja skatāmies pagātnē, tradicionāli dziesminieki tik tiešām arī lielas publikas priekšā uzstājās vieni ar ģitāru vai klavierēm. Savu mūziku viņi radīja uz tradicionālās mūzikas, dzejnieku darbiem un folkloras pamata, caur savu skatu prizmu stāstot par visiem saprotamiem priekiem un bēdām. Arī Eda Šīrana dziesmas ir stāsti, kuros vietām dzirdami folkloras elementi, mūsdienu ritmā un skanējumā. Te atkal mūziķis izmanto šobrīd aktuālā žanra hiphopa stilistiskās iezīmes. Savos dziesmu tekstos Šīrans nav daiļrunīgs dzejnieks, bet gan saka tieši un konkrēti, dažkārt atkārtojoties. (Bet atkārtošana un popmūzika iet roku rokā – labāk paliek prātā!)

Āķis, kā Šīrans iekustināja tik milzīgu publiku, ir meklējams koncerta kopējā dinamikā. Mūziķis veikli vadīja to, kā viļņojās publikas emocijas. Ja emocijas tiktu izdedzinātas pārāk ātri, zustu publikas uzmanība, līdzīgs rezultāts būtu arī tad, ja pārāk ilgi tiktu "stiepts garumā". Kā koncerta muzikālo kulminācijas punktu gribētu izcelt dziesmas "I don’t care" un "Tenerife Sea" – pēc aktuālā singla emocionālā pacēluma Šīrans atmosfēru pieklusināja līdz maksimumam, lai izpildītu mīlas dziesmu "Tenerife Sea".

Tieši klusajā dziedāšanā vislabāk varēja novērtēt mūziķa balss nianses un emocionālā spektra daudzkrāsainību un dziļumu.

Starp citu, Šīrana repertuārā ir daudz mīlas dziesmu, kas saklausāmi atbilst kāzu pirmajam valsim, un šis fakts arī būtiski ietekmē dziesmu popularitāti. (Dziesma vairs nav tikai skaista, bet ir arī ar savu funkciju, kas ir ļoti spēcīga kombinācija, lai dziesma dzīvotu mūžīgi.)

Koncertdienā, 12. jūlijā, klajā nāca Eda Šīrana jaunais albums "No.6 Collaborations Project", kuru veido dažādas, stilistiski daudzveidīgas sadarbības ar tādiem populāriem mūziķiem – Džastinu Bīberu, Kamilu Kabelo, Travis Skotu, Eminemu un citiem.  Šādas pagrieziens šķiet tikai loģisks – albumā katra dziesma var būt par singlu un nākamajā tūrē katrā koncertā Šīranam var pievienoties  kāds cits viesmākslinieks, kas savukārt pietrūka Lucavsalas koncerta noslēguma daļā. Kā jau varēja gaidīt, superhīts "Shape of You" tika pataupīts noslēgumam, bet punkts uz "i" – "You Need Me, I Don't Need You" - kā tāds sava veida solījums, ka viņš joprojām paliks uzticīgs savām izvēlēm, savai sirdij. Lai izdodas!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti