Ņujorkas štatā, ASV, dzīvojošais nīderlandiešu izcelsmes komponists un diriģents Johans de Meijs (1953) ir viens no pasaulē pieprasītākajiem oriģinālmūzikas un aranžējumu autoriem pūtēju orķestrim – oktobrī vien viņa mūzika skanēs koncertzālēs Nīderlandē, Beļģijā, Šveicē, Japānā un ASV.
De Meijs sāka iepazīt pūtēju orķestra specifiku gan kā mūziķis, gan aranžētājs jau krietni pirms studijām Karaliskajā konservatorijā Hāgā, kur apguva diriģēšanu un trombona spēli. Komponista karjeru starptautiskā mērogā viņš aizsāka ar 31 gada vecumā veiksmīgi uzrakstīto Pirmo simfoniju “Gredzenu karalis”, kas tolaik, pērnā gadsimta 80. gados, bija viens no retajiem lielformāta skaņdarbiem pūtēju orķestru repertuārā pasaulē, pastāstīja orķestra pārstāvji. Komponējot de Meijs nereti iedvesmu smeļas vizuālās mākslas, mūzikas vēstures un literatūras pasaulē. Trīs opusi, kurus atskaņos orķestris “Rīga”, nav izņēmums.
Ērika Kiršfelda čella balss atklās pasaulslavenā sieviešu valdzinātāja dēkas koncertā čellam ar orķestri “Kazanova” (2000). Klausītāji varēs sekot līdzi Kazanovas piedzīvojumu pilnās dzīves spraigākajām epizodēm: arestam un nokļūšanai bēdīgi slavenajā Pjombi cietumā Venēcijā, dzīvei ieslodzījumā un bēgšanai, atklāja rīkotāji. De Meijs šo skaņdarbu veltījis itāļu operas meistaram Džakomo Pučīni.
Savukārt ideja 2009. gadā tapušajai “Holandiešu meistaru svītai” de Meijam dzima, aplūkojot Holandes Zelta laikmeta gleznotāju darbus Nacionālajā muzejā Amsterdamā. Orķestris atskaņos svītas trešo – noslēdzošo daļu “Prinča diena”. Tā dēvēta arī Jana Stēna 17. gadsimtā radītā glezna, kurā gleznotājs attēlojis tautas līksmošanu tavernā, svinot prinča Viljama III nākšanu pasaulē.
Savukārt Trešā simfonija “Planēta Zeme” (2006), kurā orķestrim pievienosies sieviešu vokālais sekstets Ineses Romancānes vadībā, izskanēs kā "oda dzīvības enerģijai uz mūsu planētas". Simfoniju komponists iecerējis kā savdabīgu Gustava Holsta slavenās orķestra svītas “Planētas” turpinājumu.
“Lai arī de Meija mūzikā patiesi var dzirdēt, kā Kazanova mūķē vaļā cietuma jumtu un ļaudis uzdzīvo krogū, komponists savā daiļradē cenšas norobežoties no tieša ilustratīvisma. Abstrakcija un domas lidojums šī komponista mūzikā ir daudz plašāks. Viņam ir svarīga matemātiska, strukturāla virzība, tomēr pāri visam ir šī dvēseliskā, jūtīgā sirds, kas atklājas viņa melodijās un valdzina klausītāju,” atklāja diriģents Kaspars Ādamsons.
10. oktobrī gaidāms vērienīgs festivāla "Windstream" noslēguma koncerts “Katedrāle un roks”, kurā pirmatskaņojumu piedzīvos latviešu leģendārās rokgrupas “Katedrāle” dibinātāju Viļņa Šmīdberga un Gunāra Šimkus jaundarbs. Koncertā skanēs arī britu komponista Džona Lorda (“Deep Purple”) vēsturiskais “Koncerts grupai ar orķestri”.
