Operas autori to piesaka kā mūslaiku leģendu, kuras avoti ir dažādu Eiropas tautu folklora un mūsdienu Latvijas sabiedrība.
Operas pamatā ir dzejnieces Ineses Zanderes ideja un dzejā rakstītais oriģināllibrets; autore to kā cieņas apliecinājumu velta izcilajam dzejniekam un atdzejotājam Knutam Skujeniekam. Iestudējuma režisore ir Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs – Andris Freibergs, diriģents Māris Sirmais, galvenajās lomās – Inga Šļubovska-Kancēviča un Jānis Apeinis.
„Ceļš ir bijis tāls, asaras un sāpes prasošs. Katra lapa – izauklēta, piedzemdēta, izsāpēta. Un, protams, iztēle, kā es to pats savā prātiņā būvēju no ainas uz ainu. Ko dara bibliotekāre, ko dara celtnieks, arhitekts, prezidents, ministri… Bet es neuzspiežu šo redzējumu, jo uzticos režisorei Laurai Grozai,” žurnālistiem iepriekš sacīja komponists Ēriks Ešenvalds.
„Es ļoti ceru, ka klausītāji un skatītāji domās ne tikai par Latvijas Nacionālo bibliotēku,” piebilda libreta autore Inese Zandere, atbildot uz jautājumu, kas domāts ar stāstu par bibliotēku un upuriem.
„Nacionālās bibliotēkas celtniecības garais un mokošais stāsts man bija galvenokārt pierādījums, ka mītiem ir taisnība. Ka vēsture notiek saskaņā ar mītiem arī 21.gadsimtā.
Jo 2008.gadā, kad šī ideja aizsākās un mēs nolēmām kopīgi piedalīties libretu konkursā, man vispār nebija tādas domas, ka rakstīšu par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Es rakstīju, apmierinot savu intelektuālo kaislību un interesi par būvupuri kā daudzu tautu un laikmetu mitoloģijas sastāvdaļu. Bet, kad sāku domāt par mūsu bibliotēku – jā, stāsts ir tas pats,” stāsta Zandere.
Vēstīts, ka opera „Iemūrētie” pasaules pirmizrādi piedzīvos 19.maijā, bet šajā sezonā tiks izrādīta arī 20. un 21. maijā.
Galvenajās lomās - Inga Šļubovska-Kancēviča vai Elīna Šimkus, Laura Grecka vai Ieva Parša, Raimonds Bramanis vai Mihails Čuļpajevs, Jānis Apeinis vai Rihards Millers.
