Apkopojot daļu Kalniņa atstāto mantojumu un godinot neseno ilggadējā dailēnieša jubileju, tapa atmiņu stāstu pēcpusdiena.
“Manā dvēseles skatījumā tā ir tikšanās ar viņu, uz to esmu gatavojies jau visu gadu. Es biju gribējis uzrakstīt par viņu rakstu žurnālam. Un tad, kad es sapratu, ka es ļoti daudz ko nezinu, it kā no tuvākā cilvēka, kas man te ir bijis,” pastāstīja komponista dēls, rotkalis Daumants Kalniņš. “Tad es salasīju gan iespējamos, pieejamos materiālus, fotogrāfijas, pa vēstures grāmatām rakājoties, tapa četras nodaļas grāmatā “Mani laika meti”.”
Lūgts noraksturot sava tēva mūziku, pazīstamais rotkalis, kura ceļš līdz profesijai aizvijies, pateicoties teātrim, atbildēja:
“Mīlestības lirika, mīlestība vijas visam cauri – viņš var būt arī humora vecis…”
Smiekliem bagātīgas epizodes atminas arī komponista kādreizējie kolēģi.
“Putekļi griežas un nevar padiriģēt… Es nezinu, kas tā bija par izrādi, kur Indulim jādiriģē, visi kolēģi kratās, pagriezuši muguras, jo Indulis ir uzlicis gāzmasku, lai pievērstu uzmanību direkcijas rīcībai, un tas snuķis viņam…” atmiņu vakarā stāstīja Olga Dreģe.
“Viņš bija patīkams cilvēks, talantīgs, optimistisks, humoru mīlošs. Viņš vienmēr bija kopā ar mums – ar puikām,” uzsvēra aktieris Gunārs Placēns.
“Indulis Kalniņš ir patiesībā nepelnīti piemirsts meistars, nu labi – mēs zinām viņa “Silavas valsi”, bet – ja mēs tagad iedomājamies "Silavas valša" noskaņu un melodiju, tas ir tāds vieglums, ar kuru viņš ir uzzīmējis un atstājis mums mantojumā 50.–60. gadu Rīgas ainavu,” uzskata Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs, komponists Juris Vaivods.
“Tas “Silavas valsis” laikam mūsu dzīvēs ir skanējis jau no jaunības līdz šai dienai, mēs arī saviem bērniem esam mācījušas šo skaisto valsi, un viņi ar prieku to ir mācījušies,” stāstīja skatītāja Ingrīda.
Savukārt skatītāja Rūta pauda pārliecību, ka Kalniņš bijis izcils melodiķis: “Būtībā viņam ir ļoti svaigas tās melodijas, viņas nav tādas štampainas. Viņš patiešām varētu būt bijis brīnišķīgs operešu komponists, žēl, ka tas tā nenotika.”
Dailes teātra pašreizējais muzikālās daļas vadītājs sola uz teātra simtgadi datorizēt vairākas Induļa Kalniņa dziesmas un pauž cerību, ka muzikālā atmiņu pēcpusdiena būs ne tikai notraususi putekļus no komponista devuma, bet varētu kalpot par impulsu arī šīs mūzikas apkopošanai albumā.
