Sadaļas Sadaļas

Kultūrdeva

Kultūrdeva vērtē P.Jansones grāmatu «Seat 68»: kāpēc fotogrāmata digitālajā laikmetā

Kultūrdeva

Kā Valters Pūce rakstīja mūziku mammas Daces Pūces debijas pilnmetrāžas filmai «Bedre»

Kultūrdevas ABC – leģendārais diriģents Leonīds Vīgners

Cik universāls bija leģendārais diriģents Leonīds Vīgners?

Viena no izcilākajām latviešu 20. gadsimta personībām, diriģents, komponists un pedagogs Leonīds Vīgners dzimis 1906. gadā Maskavā. Mūzikas pamatus viņš apguva jau pie tēva – mūzikas vecmeistara un folkloras vācēja Ernesta Vīgnera. Par sevi Leonīds Vīgners ir teicis: “Es esmu universāls!”, ko arī apliecina viņa plašais darbības diapazons.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Piemēram, savas karjeras gaitas Latvijas Nacionālajā operā viņš sācis, strādājot par suflieri, turklāt – darījis to bez atlīdzības. Pat šo nodarbošanos Vīgners ir spējis izkopt līdz perfekcijai – tekstu dziedātājiem viņš ir nevis vienkārši suflējis, bet gan iedziedājis ausī jau vajadzīgajā augstumā, par ko operdziedoņi, protams, bijuši sajūsmā. Vīgners Latvijas Konservatorijā studēja ērģeles, kompozīciju un diriģēšanu, bet, lai labāk apgūtu simfoniskā orķestra darbību, paralēli apguvis arī sitamos instrumentus, kurus pat spēlējis arī Latvijas Konservatorijas studentu orķestrī.

2016. gadā atzīmējot Leonīda Vīgnera 110. gadskārtu, Latvijas Radio 3 sagatavota mākslinieka solo un kordziesmu programma:

Karjeru operā Vīgners turpināja kā asistents operas galvenajam diriģentam Leo Bleham, kurš novērtējis viņa absolūto dzirdi un spēju ātri orientēties partitūrās. Pēc tam viņu par asistentu izvēlējās arī citi lielie diriģenti – piemēram, Hermanis Ābendrots, kurš uzticēja Vīgneram realizēt Ludviga van Bēthovena operas “Fidelio” iestudējumu. Pats Ābendrots tobrīd atradies Vācijā, tāpēc Vīgners Otrā pasaules kara laikā devies pie viņa, lai saņemtu tiešākas norādes, kā šo operu iestudēt. Vācijā atklājies, ka Ābendrota dzīvoklī trāpījusi bumba, tāpēc viņš jau atrodas kaut kur provincē. Vīgneram viņu izdevies atrast, bet, tā kā Ābendrots pēc dabas neesot bijis pārāk runīgs, neko konkrētu par topošo uzvedumu viņš tā arī nav izstāstījis. Par spīti tam opera izdevusies. Vēlāk Vīgners jau kļuvis par operas diriģentu un vēl vēlāk par galveno diriģentu. Savu meistarību viņš regulāri turpinājis attīstīt dažādās Eiropas valstīs, pats uzskatot, ka mākslas priekšā jebkurš lielmeistars visu mūžu ir tikai skolnieks.

Tāpēc katrs jauns darbs vienmēr jāsāk ceļa sākumā – kā zinātkāram bērnam mākslas brīnuma priekšā.

No LTV Dziesmu svētku arhīva – 1991. gada raidījums "Partitūra" par Leonīdu Vīgneru:

Vīgners bija ne tikai daudzpusīgs, bet arī pašaizliedzīgs un ļoti prasīgs, kas izskaidro arī vienu no viņa iesaukām – “šefs”. Viņam ārkārtīgi patika savus Konservatorijas operas klases studentus dresēt (Vīgnera paša iecienīts vārds). Pat tad, kad viņš teicis, ka ir “labi”, bijis skaidrs, ka gluži labi vēl nav. Vīgners mēdza vienai taktij veltīt veselu mēģinājumu, bet īsu frāzi slīpēt pat divas stundas. Jebkurā brīdī Vīgners varēja pienākt kādam klāt kādam studentam un sākt ar viņu strādāt, izgaismojot ceļu pie mērķa, kuru, iespējams, viņš pats vēl brīdi iepriekš nemaz nav nojautis. Par leģendāriem kļuvuši daudzi viņa izteicieni. Piemēram, “Alti! Ļaujiet reiz izpausties savam talantam!”, “Otrais trombon – es jums novēlu, lai jūsu bērēs tā spēlē!” vai “Kad pārnāksiet mājās, nododiet savai sievai manu līdzjūtību. Kā iespējams gulēt ar tik neritmisku cilvēku?”

Tomēr viņa bargā autoritāte nevis slāpēja, bet tieši otrādi – atraisīja – studentu individualitāti, tādēļ Vīgnera skolnieki viņu atceras ar sirsnību un pateicību.

X dziesmu svētkos 1948. gadā Vīgners debitēja ne tikai kā virsdiriģents, bet arī ar sava darba “Kalējiņi, bāleliņi” pirmatskaņojumu. Vispārējo dziesmu svētku kopkora repertuārā Vīgners pavisam pārstāvēts ar sešām kompozīcijām.

LTV raidījums "Nacionālie dārgumi. 100g kultūras" par leģendu – diriģentu Leonīdu Vīgneru:

Interesanti, ka viņa daiļrade uzplauka tieši mūža otrajā pusē, kad sarakstītas daudzas lieliskas vokālās kamermūzikas pērles – solodziesmas, kā arī a cappella kora dziesmas.

Vīgners radījis arī daudzas augstvērtīgas miniatūras – kora, solo un instrumentālo kamermūziku.

Vīgners nodibinājis un vadījis vairākus simfoniskos orķestrus un korus, bijis Latvijas Radio simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents. Visa mūža garumā aizrautīgi strādājis ar amatierkoriem – piemēram, vadot Rīgas vīru kori “Dziedonis”. Dzīves gaitā saņēmis neskaitāmus apbalvojumus, bet skvērā pie Latvijas Nacionālās operas viņam ir uzstādīts piemineklis. 2021. gadā apritēs 20 gadi kopš viņa nāves dienas 2001. gada 23. decembrī. Viņa dēls Ivars Vīgners, turpinot tēva un vectēva aizsāktās tradīcijas, arī kļuva par pazīstamu komponistu un diriģentu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt