Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

«Rīgas gredzens» kā atzīšanās mīlestībā Rīgai

Atzīšanās mīlestībā Rīgai. Koncertuzvedums «Rīgas gredzens» sagaidījis pirmos skatītājus

Publikas un kritiķu atzinīgi novērtētajā koncertuzvedumu ciklā “Latvijas gredzens”, ko izlolojis Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, četros atšķirīgos muzikālos notikumos līdz šim izceltas katra Latvijas novada bagātības. Nu kārta pienākusi Latvijas galvaspilsētai. 29. novembrī VEF Kultūras pilī pirmizrādi piedzīvo cikla jaunākais koncertuzvedums “Rīgas gredzens”. Tajā Artura Maskata un Ulda Stabulnieka mūzikā atdzīvojas Ojāra Vācieša un Aleksandra Čaka dzeja.

Muzikālā izrāde “Rīgas gredzens” ir mūsdienu radošo personību atzīšanās mīlestībā Latvijas galvaspilsētai dzejas, mūzikas un teātra valodā.

“Rīga ir priekš manis tāds milzīgs radošā gara magnēts, kas no visiem Latvijas novadiem savieno un samagnetizē šo milzīgo mūsu nācijas radošo jaudu,” skaidro Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.

Komponists Arturs Maskats atzīmē: “Neizdosies precīzāk pateikt, kā to jau ir pateicis Ojārs Vācietis poēmā “Balss bez pavadījuma”, – manu asiņu galvaspilsēta. Man svarīgākais punkts uz šīs zemes."

Uzvedumā, kurā skan komponistu Artura Maskata un Ulda Stabulnieka teātra un koru dziesmas, dzejnieku Ojāra Vācieša un Aleksandra Čaka personīgajos stāstos atainota 50.-60. gadu Rīga. Izrādes centrā – dzejnieks un viņa atbalss jeb otrā “es” pārdzīvojumi, sapņi un cerības. 

Pretrunīgās un dažādās sajūtas par Rīgu uzvedumā izceltas scenogrāfijā, kur gredzens ir kā simbols liktenīgai laulībai ar pilsētu.

“Tā mūsu galvaspilsētas galva, kura varbūt ir pārtūkusi un kuru mēs mīlam, ienīstam, gribam tikt projām. Un, kad esam projām, mēs alkstam atgriezties. Visa šī sajūtu gamma, kas ir pret kaut ko, ko mēs tiešām mīlam un bez tā nevaram dzīvot,” stāsta koncertuzveduma režisors Viesturs Kairišs.

Iestudējumu ģenerālmēģinājumā noskatījušies un vērtējuši arī pirmie skatītāji.

Muzikoloģe, mūzikas žurnāliste Inese Lūsiņa pēc ģenerālmēģinājuma komentē:

“Izvēle ir ļoti veiksmīga. Andris Keišs un Jānis Strazdiņš kā viena dzejnieka divas puses, kā balss un atbalss bija tāds ekspresīvs tandēms un viss kopā, nemaz nerunājot par radio kori, viss parādījās jaunās šķautnēs.”

Savukārt koncertuzveduma skatītājs, diriģents Imants Resnis bilst:

“Labi nostrādāts, tīrs darbs. Protams, beigas ir beigas! Latvietis nevar bez kapiņiem, bez sentimenta. Tur neko nevar darīt! Tas bija īsteni latviski.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti