Aijas Nagles-Īzākas dzīvesstāsts ir aizraujošs. Līdz desmit gadu vecumam dzīvojusi un mācījusies Kārsavā, taču liktenīga izrādījusies piedalīšanās konkursā "Ko tu proti?", pēc kura saņēmusi uzaicinājumu mācīties Dārziņskolā. Tālāk devusies mācīties uz toreizējo Ļeņingradu, bet pēcāk atgriezusies Latvijā un pabeigusi Latvijas Mūzikas akadēmiju.
"Tolaik, kad skatījos uz zvaigznēm debesīs, mēdzu teikt – Dievs, izmanto mani tā, kā to vēlētos. Vai man palikt te? Neviena zeme tik skaista kā Latvija nav, bet, ja nu es satieku kādu latvieti arī kur citur, tad paņem mani uz turieni," smaida mūziķe. Pārsteidzošā veidā viņas lūgšana ātri vien tika atbildēta: "Kāds kungs Amerikā, brīnišķīgs cilvēks un tolaik kārtīgs vecpuisis, vārdā Aivars Īzāks, meklēja meiteni no Latvijas. Viņa vecāki uz Ameriku bija pārcēlušies kara laikā – tēvs, kurš karoja Latvijas labā, cīņās bija zaudējis labo roku.
Un vecāki manam vīram bija allaž teikuši – atrodi latviešu meiteni! Tā nu Dievs mūs saveda kopā, un pirms divdesmit pieciem gadiem pārcēlos uz Ameriku.
Reizēm jau kāda asara nobirst, bet vīrs iesakņojies Amerikā – viņa profesija vairāk nepieciešama turienei, tāpēc Latvijā viņam būtu grūti iekārtoties. Mājās runājam latviski. Ik pa laikam spēlēju latviešu mūziku, stāstu amerikāņiem par dzimto zemi. Vīra tētis bija Daugavas Vanagu priekšnieks – abi kopā ar manu vīru daudz devuši Latvijas brīvības celšanai."
Latvijā Aija Nagle-Īzāka mācījusies pie leģendārā pasniedzēja Voldemāra Šeļegova, bet maģistrantūru beigusi pie Valda Zariņa. "No skolas un studiju laikiem ir dažas draudzenes, ar kurām kontakti netiek pazaudēti: piemēram, Kristīne Lilientāle-Birzniece, kura spēlē Tamperes orķestrī, arī Kristīne Švolkovska. Mūs liktenis izsvaidījis pa visu pasauli, bet kontaktus uzturam."
Vaicāta, cik daudz ikdienā pievēršas vijolspēlei, mūziķe stāsta: "Gan Latvijā, gan Amerikā mums dota brīvība izvēlēties, cik daudz gribam un varam – esmu izvēlējusies tik, cik manai dvēselei ir pietiekami. Mūzika ir dāvana līdzcilvēkiem, un, ja mana dvēsele jūtas tā, ka gribas redzēt publikas spožās acis un pretimnākšanu, sniedzu kādu koncertu."
Ideja par albuma veidošanu radusies Amerikas latgalietim Teksasas štatā – Latvijas Republikas Goda konsulam Pēterim Aloizam Ragaušam. "Sākumā ar vīru dzīvojām Rietumvirdžīnijas štatā – tur bijām vienīgie latvieši. Kad pārcēlāmies uz Teksasu, atradām nelielu latviešu kopienu – cilvēkus piecdesmit. Daži, kuri joprojām runā latviešu mēlē, ļoti ieinteresējās par latviešu kultūru. Kādā pasākumā, kur spēlēju vijoli, pienāca kāds kungs – izrādās, arī viņš cēlies no Latgales, un viņa vecāki dzimuši piecu kilometru attālumā no manām mājām! Viņš izrādījās Pēteris Aloizs Ragaušs, Goda konsuls Teksasā – viņš pauda vēlmi īstenot projektu, ko veltīt Latvijas simtgadei. Tā nu sarunāju ar sava stīgu kvarteta kolēģiem, nāca palīgā arī daudzi draugi – Viesturs Vecbaštiks piedāvāja salikt kopā gan latviešu popūriju, gan latgaliešu popūriju. Darba sparu visi salika kopā – viņam ir arī brīnišķīga sieva, kas palīdz un organizē."
Albumā "Dvieselis steigys" klausāmas gan tautasdziesmas, gan pazīstamu Latgales mūziķu – Kristapa Rasima, Jura Ostrovska, Artūra Uškāna, Arņa Slobožaņina, Guntras Kuzminas-Juknas, kā arī citu izpildītāju un autoru dziesmas jaunā aranžijā.
Albuma "Dvieselis steigys" ieskandināšanas koncertos stīgu kvartetā kopā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentēm un koklētāju Guntu Ločmeli, bet citviet kopā ar latgaliešu mūziķiem vai kā viesmāksliniece Aija Nagle-Īzāka piedalīsies piecos koncertos:
16.11. pl.19 Rēzeknes Kultūras namā
17.11. pl.18 Viļakas Kultūras namā
18.11. pl.15 Kārsavas Kultūras namā
19.11. pl.20 Daugavpilī, viesnīcas "Latgola" restorānā "Plaza"
20.11. pl.19 "Kino mājā" Rīgā, Mēness ielā 4
"18. novembrī būšu savā dzimtenē Kārsavā – tur būs vietējie latgaliešu mūziķi, es vairāk kā viesmūziķe. Visa mana ģimene ir Amerikā – dēls un vīrs. Latvijā ir māsīcas un brālēni. Tā ir negaidīta dāvana man, par ko esmu ļoti pateicīga," aizkustinājumu neslēpj Aija Nagle-Īzāka un priecīgi stāsta, ka pēc 20. novembra koncerta Rīgā būšot ballīte – kopā tikšot gan dziedāts, gan dejots.
