"Forum Cinemas" lielā kino zāle ir klausītājiem pilna, un nešaubīgi katram ir savs "Metallica" stāsts un savas gaidas attiecībā uz grupas mūziku. Kas attiecas uz mani, pirmo reizi "Metallica" koncertā biju 2006. gadā – Tallinā. Toreiz aizbraucu labas kompānijas dēļ, zinot tikai lielākos hitus no viņu melnā albuma. Pirmais "Metallica" albums, kuru pati nopirku, bija "Master of Puppets" plate. Laika gaitā esmu redzējusi piecus "Metallica" koncertus un papildinājusi diskogrāfiju. Savukārt kinoteātrī man blakus sēž cilvēki savos divdesmit gados, kuru rokas kustās līdzi bundzinieka Larsa Ulriha ritmam, ļaujot secināt, ka "Metallica" joprojām ir aktuāla jaunajai mūziķu paaudzei. Vēl kādam citam "Metallica" mūzika būs vislabākais motivators treniņā. "Metallica" fenomens jau sen ir lielāks par mūzikas žanra robežām.
"Metallica" albumu "72 Seasons" sākuši rakstīt 2019. gadā, un darbs turpinājies katra mūziķa studijā cauri pandēmijas laikam. Kā skaidro mūziķi, albuma nosaukums norāda uz pirmajiem 18 gadiem cilvēka dzīvē, kuros veidojas viņa patiesais un viltus ES, kas arī pieaugušā vecumā būtiski ietekmē cilvēka dzīvi. Tas arī izskaidro vāciņa noformējumu, kurā attēlota nodegusi bērnistaba. Albumā ir 12 kompozīcijas, tā garums ir 77 minūtes, un tas "atveras" pakāpeniski, taču jau no sākuma aizraujot ar savu grūvu, ko veido instrumentu savstarpējā ritmiskā mijiedarbība. Tekstuāli dziesmas ir epitetiem bagātas, aptverot dažādas stihijas, īpaši uguns nozīmi, kā arī gaismas-ēnas dabu.
Albuma pirmais singls bija "Lux AEterna" un arī kopējā kontekstā saglabā savu kroņa vietu, reprezentējot "Metallica" meistarību ātrumā un tehnikā. Kompozīcijas garums ir tikai 3 minūtes 20 sekundes, kas izskan vienā mirklī, radot sajūtu, it kā tas būtu viegli, tik meistarīgi "metināt". Ģitārista Kērka Hameta pirkstu precīzais skrējiens pāri ģitāras grifam dzirdams arī "Too Far Gone?". Protams, svarīga "Metallica" stilistikas iezīme ir arī vokālista-ģitārista Džeimsa Hetfīlda balss, kurai piemīt gan melodiskums un himniskums, gan noskaņās netīrākas, rūcošākas nokrāsas. Jaunajā albumā Hetfīlda balss daudzveidība labi atklājas dziesmās "Crown of Barbed Wire", "If Darkness Had a Son" un "Inamorata".
Piemēram, "Room of Mirrors" iepriecināja ar atsaucēm uz "britu smagā metāla jauno vilni" jeb "NWOBHM". Jaunais albums patiks arī tiem, kam tuvi "Load" and "Reload" albumi. Kino pirmatskaņojumā, piesakot katru jauno dziesmu, mūziķi atklāja, no kā ir ietekmējušies – klausoties "72 Seasons" arī bez komentāriem var iztēloties, kā grupas mūziķi kopā studijā nepiespiesti džemo par un ap kādām muzikālām tēmām, jo viņiem tas pašiem patīk. To prieku var dzirdēt, kaut arī dziesmas reflektē bērnības sāpes, bet tieši šādi top metālmūzika – ļaujot pretstatiem paslīpēties. Ja senāk grupai ir nācies skaidroties par savām muzikālajām izvēlēm, tagad ir pienācis laiks, kad viņi var spēlēt to, ko paši vēlas, un tas iedvesmo arī klausītāju. Jo, epitetiski runājot, – kādas ēnas ir pārtapušas gaismā. Tā ir pazīstamā "Metallica", bet 2023. gada skanējumā. Jāpiebilst, ka šī gada augustā kinoteātros divos seansos varēs noskatīties "Metallica" koncertu tiešo translāciju un uzzināt, kā jaunās kompozīcijas iegulstas kopējā dziesmu sarakstā. Un arī klātienē "Metallica" piedzīvot varēs jau 27. aprīlī Amsterdamā. Koncerttūre "M72 World Tour" turpināsies visu 2023. un arī 2024. gadu.
