Ceļš no Rīgas līdz Ļubļanai met lielu līkumu, jo šoreiz ir jāiztiek bez tiešajiem lidojumiem. Kad beidzot galapunkts ir sasniegts, Ļubļana sagaida ar siltu pavasara dienu. Pilsētas ainavā ir kontrasti – vēsturisko vecpilsētas centru apņem konstruktīvisms. "MENT" pirmās dienas norises vieta atrodas divus kilometrus no centra daudzfunkcionālā kinoteātrī "Kino Šiška". Ideja par Baltijas mūzikas tirgus fokusu biedrības "Latvijas mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektorei Agnesei Cimuškai-Rekkei radās jau 2015. gadā kā joks "no Balkāniem līdz Baltijai". Tas pārtapa par "Baltic moMENT", un iecere tika realizēta ar Baltijas kultūras fonda, Kultūras ministrijas un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības atbalstu. Par projekta "Baltic moMENT" sadarbības partneriem kļuva "Music Estonia" un Lietuvas mūzikas biznesa asociācija.
"Šī ir mūsu - triju Baltijas valstu unikalitāte – vienoties, sadarboties, atbalstīt vienai otru un tajā pašā laikā saglabāt savas atšķirības," saka Agnese Cimuška-Rekke, atzīmējot, ka bieži nav šādu piemēru, kad mūzikas industrijā valstis apvienojas, lai sevi prezentētu tik liela apjoma projektā.
"Baltic moMENT" projekta vadītāja Kristīne Kleina papildina: ""MENT" Baltijas fokusam bija perfekta konference tieši tirgus izmēra dēļ – arī Slovēnijas teritorija nav liela, un Balkānu zemēm ir aktīva kultūras dzīve līdzīgi kā mums, Baltijā. Un arī industrijas profesionāļi var apmainīties zināšanām, kā lietas strādā mazākos tirgos."
Iepriekš Baltijas valstis esot sadarbojušās mazākos apmēros, taču ņemot vērā, ka pasaules mūzikas industrijā Baltija tiek uztverta kā viens tirgus, tas bijis papildu motivators lielākam projektam. Cimuška-Rekke turpina: "Mēs esam jauni dalībnieki mūzikas industrijas tirgu apgūšanā. Esam vienlaicīgi sākuši savas eksporta iniciatīvas. Katrai no Baltijas valstīm ir mazs vietējais tirgus, sava unikāla valoda, industrijas darbības princips – DIY (dari pats) jeb menedžments, kas aptver visas darbības jomas. Un tomēr mūs vieno arī vēsturiskas un sociālas līdzības, un ar to saistītais emocionālais aspekts. "MENT" pastāvēšanas laikā Baltijas mūzikas industrijas fokuss bija pirmā šāda veida aktivitāte, kur konferencē tiek izcelts kāds konkrēts reģions."
Baltijas mūzikas industrijas prezentācijas pasākumu klātienē apmeklēja arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Slovēnijas Kultūras ministriju pārstāvji, visu trīs Baltijas valstu vēstnieki un goda konsuli. Baltijas valstu Kultūras ministriju pārstāvjiem bija tikšanās ar Slovēnijas Kultūras ministriju. "Dalība un pārstāvniecība šādos pasākumos ir ilgtermiņa ieguldījums, kurai ir jābūt sistemātiskai," norāda Agnese Cimuška- Rekke.
"Baltic moMENT" programmā notika seši pasākumi, tajā skaitā pieņemšanas pasākums un Baltijas industrijas prezentācija, profesionāļu dalība tīklošanas pasākumos un paneļdiskusijās. Tā, piemēram, Ģirts Majors ("Positivus Festival") piedalījās panelī par pārmaiņām festivālos, savukārt Guna Zučika ("Every Little Thing") – panelī par koncerttūres iespējām Baltijas valstīs. Ļena Sme pārstāvēja festivālu "Skaņu mežs", "MOO", bet Marks Dielers "Lona Music", "Cindy & Kate" – abi ir aktīvi koncertu organizatori, kas uz Baltijas valstīm atveduši gan labi pazīstamus māksliniekus, gan devuši platformu jaunajiem vārdiem.
Kopā Baltijas valstis pārstāvēja 35 mūzikas industrijas profesionāļi, 12 mākslinieki (kopā programmā bija 77 mākslinieki) Latviju prezentēja deviņi profesionāļi. Lai spēlētu "MENT", no Latvijas bija pieteikušies 39 mūziķi, no kuriem festivāla organizatori izvēlējās Elizabeti Balčus un grupas "NESEN", "Bel Tempo" un "Perestroika". Baltijas filmu vakarā viesi noskatījās režisora Jāņa Ābeles filmu "Jelgava 94".
Kluba "M/Darbnīca" vadītājai Maijai Moirai Mazanovai "MENT" bija pirmā mūzikas industrijas konference-festivāls, kurā viņa piedalījās gan jaunās mūzikas klausīšanās un vērtēšanas diskusijā, gan meklēja jaunas sadarbības kluba programmai. Viņa saka: "Šīs vasaras "M/Darbnīcas" programmu papildinās daudz interesantu mūziķu tieši no šī festivāla – Francijas, Itālijas, iespējams, arī no Slovēnijas. Šajā festivālā džezs nebija pārstāvēts šī žanra klasiskā izpratnē, bet gan saistībā ar elektroniku. Uz "MENT" braucu ar mērķi, ka populārās mūzikas skatuvē gribu ievirzīt jauno, interesanto džeza mūziku, kuru mēs no Latvijas varam ļoti labi piedāvāt. Piemēram, Evijas Vēberes un Ivara Arutjunjana duets, kā arī daudzi citi sastāvi, kas pie mums "M/Darbnīcā" viens otru atraduši un izauguši. Īsāk sakot, no šīs konferences mājās atvedam daudz darba."
"Apmeklēju pirmo "MENT" 2015. gadā, jo "Carnival Youth" bija pirmā grupa, ko "MENT" nobukoja pēc tam, kad dzirdēja grupa "Reeperbahn Festival" Vācijā. Protams, pirmie pasākumi apjomā ir mazāki, līdz ar to varu redzēt deviņu gadu izaugsmi – apmeklētāju, delegātu ziņā. "MENT" ir Balkānu reģiona centrālais pasākums, un ne tikai. "Carnival Youth" ir atgriezušies Ļubļanā un spēlējuši solo koncertu "Kino Šiška", kā arī uzstājušies festivālos. Šis tirgus ir interesants, bet, ņemot vērā attālumu, tas ir jāskatās lielākā kontekstā – dodoties koncerttūrē, kas ir tie loģistikas punkti, kas satiekas. Šis "MENT" Latvijas un Baltijas tirgus prezentācijai bija veiksmīgs pasākums," skaidro Guna Zučika, menedžmenta kompānijas "Every Little Thing" vadītāja
Par pilsētu, par mūziku
Iespējams, pirmās muzikālās asociācijas, pieminot Slovēniju, ir avangarda grupa "Laibach", kas arī klausītājiem Latvijā ir labi zināma, kā arī grupai sadarbojoties ar režisoriem Uģi Olti, Mortenu Traviku un operatoru Valdi Celmiņu, "Vides filmu studiju" ir tapusi filma "Atbrīvošanas diena". Latviešu klausītājiem varētu būt zināma arī slovēņu džeza, pasaules un tautas mūzikas skatuve.
Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, kultūras aprite Slovēnijā ir aktīva un ir arī dažāda izmēra koncertvietas, piemēram, iedzīvinot industriālo apbūvi. Tā, piemēram, "AKC Metelkova mesto" ir andergrounda kultūras centrs kā muzikāli, tā arī vizuāli. Savukārt izbijusī fabrikas ēka "Cukrarna", kas uzcelta 1828. gadā un ir kultūras pieminekļu statusā, mūsdienās piedāvā telpas gan koncertiem, gan mūsdienu mākslas izstādēm un citām mākslas izpausmēm. Līdzīgu daudzfunkcionalitāti piekopj arī citas kultūras vietas.
"MENT" koncerti bija labi apmeklēti un klausītāji ieinteresēti klausījās arī latviešu māksliniekus. Ar post-roka stilistikas daudzveidību iepazīstināja "NESEN". Viņu dziesmas ir latviešu valodā un ārzemēs valodas kļūst par daļu no kopējās skaņas, kuru grupa pārvalda kontrolēti, ar to uzbūvējot jaunu telpu, kas fascinē klausītājus. "Perestroikas" mūzika ir eklektiska, bet arī pieskaitāma pie roka žanra. Grupas dziesmas ir angliski un vēsta par nākotnes vīzijām, muzikāli daudzdaļīga, ar teatrāliem elementiem un lielu jaudu. Ekspresīvu elektroniskās mūzikas priekšnesumu bija sagatavojusi Elizabete Balčus, ievedot klausītājus fantāzijas pasaulē. Savukārt "Bel Tempo" elektropop gan izdancināja, gan aicināja gremdēties atmiņās un sajūtās. "Bel Tempo" piekšnesumam pievienojās arī vietējais reperis. "Mums nav ne jausmas, ko viņš teica. Kad prasīju slovēnietei, viņa atbildēja – viss, ko viņš teica, rīmējās," saka Kristīne Kleina, "Bel Tempo" pārstāve.
Mūzikas konferenču festivālam var pieiet apzinīgi, iepriekš klausoties visus māksliniekus. Var arī ļauties plūdumam un satikto cilvēku ieteikumiem, kas šoreiz bija mana izvēle. Ļoti priecājos par iespēju dzirdēt francūžus "La Femme", kuri meistarīgi adaptējuši yeyé popa stilistiku mūsdienās. Savu mūziku izpilda ar franču kinozvaigžņu šarmu un seksapīlu.
Interesanti bija pavērot, kā šķietamie "nišas" žanri ir atraduši veidu, kā paplašināt savu klausītāju loku. Piemēram, slovēņu trio "Etceteral", kas izpilda eksperimentālo džezu, to papildina ar krāšņām vizualizācijām. Savukārt mūsdienu folkmūzikas interpreti igauņi "Puuuluup" savu priekšnesumu papildina arī ar dejām, asprātīgām replikām un citiem teatrāliem elementiem. Un arī slovēņi "Gugutke", kas izpilda folku un etnodžezu, aizrauj ar savu asprātību arī tos, kuri ar Balkānu kultūru tikai iepazīstas. Tāpat mūzikas konferences dod iespēju atklāt talantus, par kuriem drīz runās visi. Šoreiz tie varētu būt briti "PVA", kas savā mūzikā apvieno postpanku, tehno un electroclash.
Jāpiebilst, ka mūzikas mīlētājiem noder zināt, ka Ļubļanā ir labi vinila plašu veikali, kuros var atrast ļoti plašas kolekcijas. Savukārt Latvijas mūziķi dalību no 11. līdz 13. maijam tepat kaimiņos notiekošajā Tallinas mūzikas nedēļā ("Tallinn Music Week"), kas arī piedāvā stilistiski daudzveidīgu festivālu, kuru apmeklēt ir aicināti arī klausītāji
