Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Tas notika, kad vēl neviens par šiem noziegumiem atklāti nerunāja – laikā, kad Šineida bija kļuvusi par pirmā lieluma zvaigzni: viņai bija balss, izskats, talants, slava – visa pasaule pie kājām. Šineida O'Konora izmantoja šo mirkli, lai pievērstu pasaules uzmanību katoļu baznīcas pārstāvju noziegumiem pret bērniem.
Viņas rīcība – pāvesta fotogrāfijas saplēšana – tika uztverta kā izlaistas zvaigznes izrādīšanās. Arī cilvēki studijā bija samulsuši. Raidījuma režisores sajūsmu par Šineidas izpildīto Boba Mārlija dziesmu nomainīja asaras, redzot viņu saplēšam pāvesta fotogrāfiju.
Teksts Boba Mārlija dziesmā "Karš" vēsta:
Kamēr vien filozofija, kas
nosaka, ka viena rase
ir augstāka nekā otra,
nebūs galīgi un pilnīgi
diskreditēta
un atmesta,
valdīs karš,
es saku: karš.
Boba Mārlija dziesmā paustās idejas pret rasu segregāciju bija saprotamas. Liela daļa amerikāņu iestājās par tām, vismaz ārēji. Rasisms vairs nebija modē. Tomēr to, par ko Šineida O'Konora gribēja vēstīt pēc dziesmas nodziedāšanas, lielākā daļa vēl negribēja dzirdēt. Tas bija mulsinoši un nepatīkami.
Pēc šī notikuma cilvēki vairs neklausījās un nevērtēja viņas mūziku. Viņi vērtēja dziedātājas uzvedību un labākajā gadījumā uzskatīja Šineidu par dīvainu.
Divas nedēļas pēc pāvesta fotogrāfijas saplēšanas televīzijas raidījumā notika Boba Dilana organizētais koncerts Medisonas laukuma dārzā. Šajā koncertā pūlis Šineidu izsvilpa. Tas neļāva viņai dziedāt. Pie dziedātājas piegāja mūziķis Kriss Kristofersons, viens no koncerta organizētājiem, un viņu apskāva. Kriss esot viņai teicis: "Neļauj šiem neliešiem sevi apklusināt!" ("Don't let the bastards get you down!") Tad Šineida, turpinot skanēt svilpieniem un būjināšanai, izmisīgi nodziedāja dziesmu "Karš" ("War").
Šineida piedzīvoja īstu atcelšanas kultūru. Un tikai vairākus gadus vēlāk dažādi cilvēki publiski sāka izteikties par to, ka dziedātājai bija taisnība – šī rīcība bija drosmīga un nepieciešama. Bet 1992. gadā cilvēki viņu nesaprata.
Šineida O'Konora bija bijusi tik jauka un skaista, bija savaldzinājusi visu pasauli ar Prinsa dziesmas "Neviens nelīdzinās tev" ("Nothing Compares 2 U") izpildījumu. Ar savu skūto galvu un lielajām, skumjajām acīm. Un tad viņa izdarīja ko tādu, ko sabiedrība izjuta kā spērienu zem jostas vietas.
Sabiedrība vairs nevarēja būt maigi aizkustināta, jo Šineida bija viņiem pavēstījusi, ka bērni tiek izvaroti un par to ir atbildīga arī katoļu baznīca.
Šī gada 26. jūlijā Šineida O'Konora devās mūžībā. Daudzi pēc viņas nāves atzīst un runā par to, kā sabiedrībai palīdzējusi viņas rīcība pirms trīsdesmit viena gada. Tomēr ir miljoniem cilvēku pasaulē, kuriem Šineidas O'Konoras izdarītais atvēra logu vai pat durvis uz brīvību jau 1992. gada 3. oktobrī. Tie ir cilvēki, kuri piedzīvojuši seksuālu varmācību. Tiem, kuri traumas rezultātā bija saslimuši, nodzērušies, zaudējuši cerību uz dziedināšanu un zaudējuši izvēles brīvību, Šineidas rīcība deva cerību, ka brīvība tomēr ir iespējama.
