Henrieta Verhoustinska: Viens no iemesliem, kāpēc mēs raidījumā runājam par grupu "Pienvedēja piedzīvojumi", ir, Jāni, tava filma. Grāmatā "Pienvedēja piedzīvojumi. Trīs no Sabiles", kas iznāca pirms četriem gadiem, jau ir runāts par filmas uzņemšanu. Tātad kopumā filma tiek uzņemta piecus sešus gadus. Kā tu zināji, ka nu filma ir gatava?
Jānis Orbidāns: Mēs tiešām sākām 2017. gadā. Vienā brīdī es sapratu, ka varu to darīt bezgalīgi, ka ir jābeidz. Māris man saka: "Klau, mums apaļa jubileja, varbūt beidzam to [filmu]?"
Grupai nākamgad būs 30.
Māris Žigats: Jā. Tagad ir ļoti grūti sadalīt pa šķautnītēm, cilvēki bieži vien kaut ko izlaiž. Par 30 gadiem jau tagad kaut kas runā. Mēs vēl neesam izziņojuši, ka mums būs, bet daži jau saka – "30 ieskandinot...". Bundzinieks Pēteris, braucot no koncerta, teica: "Cilvēkiem vajadzētu pateikt, ka mēs to filmu paši par sevi nefilmējam." Jo ļoti bieži cilvēki saka – "tā jūsu filma". Tā nav mūsu filma, tā ir filma par mums.
Pēteris Lunde stāsta, ka sākumā nemaz nebijāt plānojuši dibināt grupu, bet, ja nu jums tomēr tāda būtu, tai, viņa vārdiem, vajadzētu izdomāt kādu debilu nosaukumu. Viens no variantiem bija "Pienvedēja piedzīvojumi". Un tad, kad jums beidzot prasīja, kā sauc grupu, jūs teicāt – lai iet "Pienvedēja piedzīvojumi". Vai tiešam grupas nosaukums ir radies tik nejauši?
Māris Žigats: Jā! Tur nevajag meklēt drausmīgi ekstra dziļo jēgu. "Tas tāpēc, ka viņi gribēja nostāties ar horizontu vienā līnijā" un tā tālāk...
Vai tāpēc, ka Ziedonim bija "Poēma par pienu". (Smejas)
Māris Žigats: Jā, un tā tālāk. Protams, pilnīgi iespējams, ka mēs esam dzirdējuši tos vārdu salikumus. Teksti jau arī zināmā veidā ir tāds mazdzejolis, tāds vārdu kopums, kas veido kaut kādu... Tekstus veidojot, kā jau es minēju, mēs uzsūcam visu, kā runā cilvēki, mums ļoti daudz ir no sarunvalodas. Man bija ideja, ka mums kā kurzemniekiem vairāk vajadzētu kurzemniecisko izloksni. Bet tad es vienā brīdī domāju, ka mēs pēc suitiem izklausītos, jo viņiem tas vairāk ir. Šo šķautni mēs vēl neesam apguvuši.
Grupa ir no Sabiles. Gan brāļi Lundes, gan Māris Žigats ir sabilnieki.
Jānis Orbidāns: Tad, kad sazvanies ar Māri, viņam ir tāds: "Ko ta darīs? Kur ta ies?"
Māris Žigats: Mana draudzene parasti smejas, ka tad, kad es aizbraucu uz Kurzemi pie mammas, kad visi radi sabrauc kopā un mēs sākam runāt, tad tikai tas atveras. Jānis pats arī ir kurzemnieks, viņš ir no Saldus puses.
Jānis Orbidāns: Bet no apakšas, no Lietuvas robežas.
Jāni, vai, filmējot grupu tik ilgi, tev ir atklājies "Pienvedēja piedzīvojumu" ilgmūžības noslēpums?
Jānis Orbidāns: Visstabilākais, kas vispār ir pasaulē, ir uz trīs kājām balstīts kaut kas. Tāpat kā televīzijas tornis ir uz trīs kājām, tā arī šī grupa. Tie trīs ģimenes locekļi jeb grupas biedri savā starpā ir tik monolīti saauguši. Ja būtu astoņi, četri vai pieci – tur vienmēr sākas šīberēšana tā un šitā, bet trīs ir zelta griezums ilgmūžībā.
Kad man bija pati pirmā intervija ar brāļiem Lundēm, es viņiem prasīju – vai kašķi ir? Man gribējās kaut ko "dzeltenāku". Viņi atbild, ka viens otru pazīst jau no bērna kājas, par ko viņiem kasīties?
Māri viņi zina...
Māris Žigats: Kā trešo brāli. (Smejas)
Jānis Orbidāns: Es domāju, ka tur arī tā atslēga. Kaut gan grupai pa šiem gadiem nav gājis viegli.
Māri, ko tu varētu ieteikt jaunajiem mūziķiem? Kā izdzīvot cauri šai piedzīvojumu jūrai?
Māris Žigats: Es pavisam nesen runāju ar vienu jaunu meiteni, kura ir izdomājusi nodarboties ar mūziku. Viņa prasīja, kā viņai... Es teicu, ka tas būs hobijs, ka agrāk vai vēlāk viņa sapratīs, ka no tā izdzīvot ir ļoti grūti. Tad ir jāspēlē popmūzika. Tā, kā mēs to darām – tur ir jāstrādā [kādā citā pamatdarbā], tu nevari izdzīvot no muzicēšanas. Pati, pati svarīgākā lieta, manuprāt, ir tā, ka tu sadali prioritātes savā dzīvē. Ja tev mūzika, tavs hobijs, nav augšgalā, tad tas viss...
Nebūs?
Māris Žigats: Būs, bet tieši tik augstu, cik tu to savā skalā esi iezīmējis.
Ja man ir jāizvēlas – nopirkt stīgas vai nopirkt maizi – un es zinu, ka man pēc tam būs četri koncerti, es nopērku stīgas, jo pēc tam nopirkšu vairāk maizes.
Kā jau piedien grupai ar 30 gadu stāžu, jūs esat pāraranžējuši savus senos hitus un koncertos tos izpildāt citās skaņās. Kā klausītāji to uztver?
Māris Žigats: Viena daļa klausītāju mums ir "25 un", bieži vien viņi nemaz nezina tās vecās dziesmas. Bet ir tādi, kas nāk klāt un saka, ka baigi labi. Nav bijis tā, ka kāds no zinātājiem būtu teicis – nevajadzēja aiztikt. Bieži vien koncertos mēs dziesmas izpildām mazliet citādāk, nekā tās ir ierakstā, un tad gan mēs dzirdam atsauksmes, ka jūs jau tur nespēlējat kā ierakstā, gribas, lai Māris izdzied to vietu. Kaut kādā brīdī es klausītājiem lieku dziedāt, bet viņiem tas īsti nepatīk, viņiem gribas dzirdēt to dziesmu tā, kā viņi ir pieraduši. Tas ir pilnīgi normāli.
Jāni, starp citu, kāds filmai nosaukums?
Jānis Orbidāns: Dokumentālā filma "Pienvedēja piedzīvojumi". Tas ir ar nolūku. Nosaukumu mēs ilgi domājām, varianti bija dažnedažādie. Vienai sagatavei es sākumā vienkārši uzliku "Pienvedēja piedzīvojumu" logo. Māris noskatījās un teica: "Klausies, nevajag neko, viss ir." Es aizbraucu mājās, apskatījos un sapratu, ka tas strādā. Logo ir tapis pirms 30 gadiem un strādā vēl šobaltdien.
Māris Žigats:
Ir lietas, uz kurām tu paskaties un vari pateikt – ir. Ar mūsu logo ir tieši tāpat. To uzzīmēja, man liekas, piecās minūtēs, mūsu drauga tētis – mākslinieks Andris Millers. Viņš to šriftu uztaisīja, un līdz pat šai dienai tas mums ļoti patīk.
Izdomāt filmai nosaukumu "Viņu tālais ceļš" vai...
Jānis Orbidāns: "Atjēdzies" vai "Atkārtot"... (Visi smejas)
Māris Žigats: Un tā tālāk. Tās versijas bija... Nē, nu ja būtu, tad jau raidījuma vadītāja teiktu, ka ir okei, nav nekāda vaina.
Jānis Orbidāns: Savilktu un aizietu.
Jāni, tu noteikti esi klausījies tik daudz "Pienvedēja piedzīvojumu" mūzikas kā reti kurš. Kurš ir tavējais hits?
Jānis Orbidāns: Tā ir dziesma "Sapnis" no albuma "PP4". Grupa to ļoti aktīvi ap 2004.–2006. gadu spēlēja, un es tikpat aktīvi braukāju uz visiem koncertiem, kur viņi bija. Es braukāju līdzi un to dziesmu klausījos. Tā man bija bauda – to dziesmu "dzīvajā" noklausīties.
Es dzirdēju, ka "Pienvedēja piedzīvojumu" kino piedzīvojumi nebeidzas tikai ar dokumentālo filmu, tiesa?
Māris Žigats: Jā. Mūsu trīs dziesmas ir izmantotas "Animācijas brigādes" jaunākajā veikumā – multfilmā par bitēm. Fantastiski! Es esmu laimīgs cilvēks, jo... Divi Jāņi ir mūsu dzīvē ienākuši – viens ar grāmatu, otrs ar filmu. Mēs tik tiešām varam būt laimīga grupa, ka, vēl dzīviem esot, mēs varam noskatīties filmu. Nav tā, ka tu aizej un tad uztaisa kaut kādas atceres. Mēs to visu varam noskatīties, un tas paliks. Tas liek tev pašam aizdomāties par to, kas ir paveikts, pat brīžam neapzinoties.
Jānis Orbidāns: Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es vispār uzsāku veidot filmu – lai paliek.
Materiāls it kā mētājās visur, bet man kā lielam grupas fanam ir žēl, ka tas ir visur un reizē nekur. Tagad tas viss būs sakoncentrēts un uz mūžīgiem laikiem paliks Latvijas kino plauktā,
ikviens jebkad filmu varēs noskatīties.
