ĪSUMĀ:
- Kultūras ministrija izsludinājusi kārtējo konkursu Latvijas popmūzikas popularizēšanai ārzemēs.
- Kamēr nākamajos trīs gados šim mērķim tiks tērēti 165 tūkstoši eiro, pašu mājās vietējo mūziku klausās un raidstacijās atskaņo arvien mazāk.
- Kultūras ministrija strādā pie sistēmas, lai arī Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs ieviestu kvotas latviešu mūzikas atskaņošanai raidstacijās.
- Kamēr kvotu sistēmai mūzikas industrijā nav vienota atbalsta, mūziķi ir vienoti prasībā valsts institūcijām ierobežot pirātismu.
- Pētījumi liecina, ka 47% iedzīvotāji joprojām nelegāli lejupielādē mūziku, un tikai 10% izmanto legālus straumēšanas servisus par maksu.
Vietējiem mūziķiem ar Latvijas tirgu nepietiek
Etnopopa mūzikas grupa "Tautumeitas" ir kļuvusi par vienu no Latvijas mūzikas eksporta veiksmes stāstiem. Grupa ir devusies koncerturnejā uz Japānu, pērn kāpa uz skatuves Glastonberijas festivālā Lielbritānijā un dziedāja latviski. Pagājušā gada nogalē "Tautumeitas" devās uz Austrāliju. "Tautumeitu" līdere Asnate Rancāne stāsta, ka pirmais iedrošinājums skatīties uz ārzemēm bija ārzemnieku reakcijas uz "YouTube" ievietotājiem grupas klipiem: "Tas, kas cilvēkiem interesē, ir kaut kāds pagānisms – tās mūs senās, senās tradīcijas, tas ir tas, par ko mēs arī no skatuves varam runāt un kas citiem citās tautās nav tik ļoti saglabājies, un tad viņi mūsu tajās tradīcijās kaut ko arī rezonē ar sevi." "Tautumeitu" ambīcijas iekarot pasauli vairojās, sākot sadarbību ar mūzikas menedžeri Gunu Zučiku. Viņa atzīst, ka nišas grupām izsisties pasaulē varētu būt vieglāk nekā mūsu popmūzikai: "Protams, tu konkurē ar kādu, kas ir, nezinu, no Spānijas pasaules mūzikas vai Portugāles pasaules mūzikas, bet tev ir citi kritēriji, un tev ir daudz atvērtāks skatījums, tev nav jābūt tieši šajā Top 40 konkurencē."
"Tautumeitas", tāpat kā Gunas Zučikas pārstāvētā grupa "Carnival Youth", saņēmušas valsts atbalstu jaunu mūzikas tirgu iekarošanai. Lai gan daļa mūzikas producentu ir skeptiski par dalību starptautiskās mūzikas industrijas konferencēs, Gunai Zučikai tieši tur aizsākušies pārstāvēto grupu veiksmes stāsti: "Nu, piemēram, ar grupu "Carnival Youth" – viņu pirmais šovkeiss pasākums bija "The Great Escape" vēl pirms pirmā albuma iznākšanas, un grupa principā pēc šī pirmā šovkeiss pasākuma uzreiz pēc vidusskolas pa taisno devās Vācijas, Austrijas, Šveices tūrē. Tāpat, ja mēs skatāmies, grupa "Tautumeitas" pagājušā gadā piedalījās "Eurosonic" konferencē, no kuras viņām bija iespēja uzstāties Glastonberijā. Principā no katra pasākuma ir kaut kāds rezultāts, kurš noved pie nākamā, līdz ar to atbilde par to, ka šajos pasākumos nekas nenotiek, būs atkarīga no tā, kādi ir bijuši konkrētajam cilvēkam rezultāti."
Valsts atbalsts popmūzikas eksporta veicināšanai visiem netiek
Janvārī Kultūras ministrija (KM) izsludināja kārtējo konkursu popmūzikas eksporta sekmēšanai, šoreiz mūzikas eksporta veicinātājiem liekot uzņemties arī mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" rīkošanu. Tāpēc trīs gadu budžets ir lielāks nekā iepriekš – 165 tūkstoši eiro jeb 55 tūkstoši eiro gadā. Arī šoreiz viens no konkursa uzvarētāju uzdevumiem būs pārstāvēt mūsu popmūziku starptautiskos pasākumos. "Protams, nav iespējams vienmēr prognozēt, kāds būs tas precīzais rezultāts. Bet skaidrs tas, ka tādas grupas kā "Carnival Youth", arī ar kurām tiek mērķtiecīgi strādāts, "Tautumeitas", citi projekti – ka viņi iegūst lielāku starptautisku redzamību.
Neviena no tām par nākamo "ABBA" vai tikpat skaļi zināmu vārdu nav kļuvusi, bet arī neviena latviešu kinofilma līdz šim nevienu "Oskaru" nav dabūjusi,
tā kā tas, protams, ir ilgāks ceļš," norāda KM Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Latvijas mūzikas popularizētāji atzīst, ka valsts piešķirtais atbalsts ir ļoti niecīgs un krietni atpaliek no kaimiņzemēm un Ziemeļeiropas valstīm. Tāpēc nelielu valsts atbalstu ārzemju skatuvju iekarošanai saņem tikai dažas grupas, pārējām jāiegulda savi līdzekļi. "Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke atzīst, ka mūziķi mēģina iekarot ārvalstu tirgus atšķirīgi: "Ir mūziķi, kuri piesaista ārvalstu menedžmenta kompānijas vai ierakstu kompānijas. Ir mūziķi, kuri veido sadarbības, – šie ceļi ir dažādi, un nav vienas receptes, kas strādās visiem. Viens ir skaidrs, ka tev ir jābūt unikālam, tev ir jābūt īpašam, un tev ir jābūt gatavam, ka tas paņems daudz tava laika, ka tu būsi daudz prom no mājām, un tas būs dārgi, bet… iespējams, tas atmaksāsies."
Producents Guntars Račs uzskata, ka atbalsts atsevišķu grupu virzīšanai nav godīgs: "Skaidrs, ka mums vajag izcilības, un izcilības ir jāatbalsta, un viņu nav tik daudz, un skaidrs, ka neviens privātais nevar uzturēt orķestri un neviens nevar uzturēt opernamu privāti.
Tas ir vajadzīgs, jā, bet populārā žanrā – ja tur kaut kādu pusi atbalsta, pēkšņi pusi neatbalsta, rodas tāda kroplīga konkurence."
Mūzikas izdevniecības "MicRec" līdzdibinātājam nepiekrīt Kultūras ministrijas pārstāvis Uldis Zariņš: "Nav īsti korekti skatīties uz šo valsts atbalstu tikai no tirgus kropļošanas viedokļa, bet jāskatās arī no valsts stratēģisko interešu viedokļa. Tā ir joma, kuru privātais sektors nespēj aizpildīt, otrs ir tas, ja šī joma ir pietiekami stratēģiski nozīmīga, un, mūsuprāt, kultūra ir pietiekami stratēģiski nozīmīga joma valsts ilgtermiņa pastāvēšanai, neraugoties uz konkrēto mūzikas vai kultūras novirzienu." Latvijas Radio 5 – Pieci.lv programmas direktors Kārlis Kazāks pieļauj, ka latviešu mūzikas eksportu iekustinātu patiess veiksmes stāsts: "Ka mūzikas eksportam izdotos kaut ko uzspridzināt, uztaisīt kaut ko tādu, ka Eirovīzija apgāžas trīsreiz no vietas, trīsreiz vinnē viens un pats cilvēks, un tad mēs te otrā pusē Latvijā teiktu – ā, jā, vispār tas cilvēks kaut ko var."
Vietējā popmūzika kļūst kvalitatīvāka, bet to klausās arvien mazāk
Eksperti atzīst, ka Latvijas pomūzikas līmenis pēdējās desmitgadēs ir ievērojami audzis un reiz būs mākslinieks, kas "izšaus", vienalga kādā veidā – vai nu mācēs izmantot savas trīs minūtes uz "Eirovīzijas" skatuves, vai pēkšņi kļūs par "TikTok" sensāciju. Taču šobrīd realitāte ir skarba. Par valsts naudu cenšamies eksportēt mūziku, kam paši vairs priekšroku nedodam. Statistika par Latvijas raidstacijās atskaņotajām dziesmām liecina, ka pērn starp Top 100 Latvijā visvairāk atskaņotajām dziesmām tikai sešas bija Latvijā radītas. Straumēšanas platformās no visvairāk klausītajām un lejupielādētajām 100 populārākajām dziesmām Latvijas produkti bija 10.
Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde uzskata, ka daudziem nav priekšstata par mūsdienu Latvijā tapušo popmūziku:
"Vēl deviņdesmitajos gados tā kvalitāte Latvijā radītai mūzikai nebija tik augsta, attiecīgi klausītāju domāšanā varbūt ir saglabājušās šīs senās matrices un cilvēki ir tā kā mazliet skeptiski pret to.
Tas ir viens. Otrs, tas ir noteikti arī mediju uzdevums vairāk popularizēt tieši Latvijā radītu mūziku. Un, ja kādreiz vēl varbūt bija arī kādi mūzikas raidījumi, kuros mēs varējām redzēt intervijas ar mūziķiem, jaunākos videoklipus, nu tad kaut vai tajā pašā sabiedriskajā medijā, nerunājot jau par komercmedijiem, šāda satura vienkārši nav."
Latvijas Radio 5 – Pieci.lv programmas direktors Kārlis Kazāks uzskata, ka vaina ir tieši pašmājās radītajās dziesmās:
"Šobrīd, liekot jaunās dziesmas vienu pēc otras, kaut kādās izvērtēšanās vai pašam vienkārši šķirstot kaut kādu konkursu, piemēram, iesūtītos gabalus, tu klausies vienu pēc otra, un es nedzirdu dažādību, es nedzirdu pārsteigumus.
Iespējams, ka mēs kaut ko nedarām pareizi izglītības procesā, iespējams, ka mēs, audzinot izpildītājus mūzikas skolās, kaut kur piemirstam to radošumu un ka mēs kaut kur esam kaut ko nošāvuši greizi, ka mēs pazaudējam kaut kādu virzību tiešām uz to radīšanu kā vērtību. Ka mēs mākam labi izpildīt, bet ar to ir par maz."
Krievijas popmūzikas popularitāte straumēšanas servisos neizskaidrojama
Kamēr straumēšanas platformu statistika atklāj vājās latviešu popmūzikas pozīcijas, tā arī parāda, cik joprojām mūsu valsts teritorijā klausīta ir Krievijā radītā popmūzika. Piemēram, "Apple Music" Latvijas topā 36 dziesmas ir krievu valodā, bet neviena – latviešu valodā. Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde redz šiem datiem vairākus iemeslus: "Viens no tiem, protams , ir tas, ka oficiāli Krievijā nav iespējams lietot šos servisus, īpaši "Apple Music", un tad ar VPN palīdzību šie krievu klausītāji, krievu mūzikas klausītāji reģistrējas Baltijā, piemēram, un tādā veidā paceļ uz augšu krievu mākslinieku klausītāju skaitu. Otrs, manuprāt, ka šeit Krievijas kultūras kā ieroča propaganda arī ir nostrādājusi, jo tātad Krievijā cilvēki kaut kā... nu, viņiem ir iestāstīts, – te ir jāsaka, ka tas ir propagandas rezultāts, – ka tā krievu mūzika ir tā labākā, un tad tā ir arī jāklausās, un viss, kas tur nāk no pūstošajiem Rietumiem, tas viss ir izvirtības."
Krievijas mūzikas popularitāti, ko uzrāda "Apple Music" Latvijas tops, producentam Guntaram Račam grūti izprast: "Godīgi sakot, esmu gatavs pētīt un noskaidrot, un censties, teiksim, to izzināt, jo – nu kā tas var būt?
Ja tas tā ir un tie ir vietējie klausītāji, nu tad mums ir problēma.
Un ne tikai mūzikas industrijā, bet, teiksim, arī tāpēc, ka mūzika ir kultūras liela sastāvdaļa, ļoti nozīmīga, un mēs ar to lepojamies, mums ir Dziesmu svētki, un mēs esam bijuši "zeme, kas dzied" un tā tālāk, un mēs tā identificējamies ar mūziku."
Vietējā satura kvotas raidstacijās varētu mainīt situāciju
Eiropas valstīs ir dažāda prakse, kā auditoriju "uzrunāt" ar vietējo mūziku. Piemēram, Francijā tas ir kvotu princips, no katrām desmit pārraidītajām dziesmām vismaz četrām jāskan franču valodā. Latvijā medijiem, kas atskaņo mūziku, ir dota pilnīga brīvība. Latvijā mūzikas satura kvotas raidstacijās ir bijis karstais kartupelis jau labu laiku. Pasaules pieredze rāda, ka kvotas palīdz ģenerēt vietējo mūzikas saturu. "Jo radiostacija vairāk atskaņo konkrētu dziesmu, negribētos lietot vārdu iebaro, bet nu tomēr to stimulē, un, vienkārši atskaņojot vienu, divas, trīs, desmito reizi dziesmu, nu skaidrs, ka agri vai vēlu cilvēks pierod, un, ja mūzika ir kvalitatīva, tad to arī pieņem un pats sāk ievietot savās pleilistēs," uzskata mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde.
Latvijas Radio 5 – Pieci.lv programmas direktors Kārlis Kazāks ir otrā frontes pusē un kvotu ieviešanu neatbalsta:
"Tas necels kvalitāti, tas cels tikai to, ka kaut kas kaut kur tiks salikts nakts stundās, lai izskan.
Man šķiet, ka ir okei domāt virzienā, kā mēs atbalstām raidstacijas, īpaši komercsektorā, kuras spēlē latviešu mūziku – ka tur ir kaut kāds mehānisms, kā mēs viņiem pasakām paldies, ka jūs to darāt. Ja jūs uztaisāt jauno grupu konkursu – vispār mēs jums sakām superpaldies. Bet tādu brutālu, ierobežojošu pateikt "tagad visi spēlēsiet tik un tik procentus Latvijā radītu vai latviešu mūziku" – es nedomāju, ka tas ir līdz galam korekti."
"Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke aicina par šo jautājumu domāt ekonomiskās kategorijās: "Te ir arī runa par naudu, kas aizplūst prom no Latvijas, un tie ir +/- 70% no iekasētajām atlīdzībām, un tā ir liela summa, kas varētu palikt šeit uz vietas un atbalstīt vietējo mūzikas nozari."
"Universal Music Latvia" pārstāvis Rūdolfs Budze aizstāv vietējā produkta virzīšanu vietējā tirgū: "Ja tā var teikt, jāsastāda konkurence gan no austrumiem, gan no rietumiem plūstošai mūzikai, un to var panākt tādēļ, ka mūsu kaimiņi, tie paši igauņi, to ir parādījuši – "Spotify" top 50 viņiem nu jau regulāri ir padsmit igauņu dziesmas, Latvijā – viena, divas. Un vislabākais piemērs kā mūsu reģiona tāda bāka ir Somija, kur viņiem dažreiz "Spotify" top 50 pat 90% ir vietējā mūzika."
Kultūras ministre Agnese Logina ir gatava kvotu ieviešanai. KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš gan pašlaik vēl publiski plānoto kvotas lielumu negrib iezīmēt: "Mēs zinām, ka šādas kvotas ir noteiktas daudzviet Eiropas Savienības valstīs, tā ka līdz ar to nevajadzētu būt juridiski nepārvaramiem šķēršļiem, lai to izdarītu arī Latvijā.
Šī brīža ministrijas vadībai šāda vēlme un apņemšanās ir, tā ka tas ir viens no mūsu šī gada uzdevumiem – nonākt pie risinājuma, kā šādu sistēmu varētu ieviest Latvijā."
Ar pirātismu jācīnās aktīvāk
Otrs jautājums, kas tiešām apgriež mūsu mūziķiem spārnus, ir pirātisms. Pētījumi liecina, ka 47% iedzīvotāju joprojām nelegāli lejupielādē mūzikas saturu un tikai 10% izmanto legālus straumēšanas servisus par maksu. Mūzikas menedžere Guna Zučika to skaidro ar pagātnes atstāto mantojumu: "Mums īsti nav izaugusi neviena paaudze ar apziņu, ka tev jāpatērē mūzika legāli, jo tādēļ ka, protams, bija padomju laiki, kad citu iemeslu dēļ mums nebija pieejama mūzika legāli. Pēc tam bija disku pirātisms. Bija ļoti ilgs posms, kamēr no diskiem tika pāriets uz legāliem mūzikas servisiem.
Jo tas, ko visgrūtāk ir izmainīt, ir cilvēku uzvedība, un, manuprāt, šeit ir runa vairāk par kultūru, nevis par naudu."
Mūzikas industrijas pārstāvji aicina valstiskās institūcijas daudz aktīvāk apkarot Latvijā zeļošo pirātismu. "Manuprāt, valstij un uzraugiem kā NEPLP [Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei], piemēram, būtu jāslēdz šīs vietnes, tai pašā laikā arī pašiem mūziķiem ir jābūt mazliet uzstājīgākiem, bezkaunīgākiem, jānodarbojas prasmīgi ar mārketingu un jārāda, ka – hei, manis radītā mūzika ir tā vērta, lai par to maksātu naudu un klausītos," domā "Universal Music Latvia" pārstāvis Rūdolfs Budze.
