Latviju biennālē pārstāv māksliniece Daiga Grantiņa. Viņas instalācija “Saules suns” atsedz ainavu ar vairākiem centriem, veidotu ap vairākām saulēm, vairākiem gaismas avotiem, kuru stari savā ceļā šķērso dažādus materiālus un formas. Ekspozīcijas formu daudzveidību pastiprina neskaitāmās perspektīvas un skatītāja iespējamie pārvietošanās ceļi instalācijā.
Izstādes kuratore Inga Lāce norāda: “Darbs nav par sintētiskiem materiāliem vai metāla spirālēm, vai fuksiju krāsas kokvilnas puķēm, bet caur šiem elementiem kaut kas tiek teikts, kas nav tie paši elementi. Būtībā caur savu unikālu valodu māksliniece runā un kārto pasauli, un piedāvā alternatīvas esošajai kārtībai; tas ir īpaši svarīgi šajā laikā, kad notiek viltus ziņu un populisma uzplaukums un mēs redzam, kā verbālā valoda var pievilt. Tas savukārt atgādina vispār tādu fundamentālu īpašību, kas piemīt mākslai, un tā ir alternatīvas valodas meklēšana aiz vārdiem, aiz stāstiem, un tas būtu īpaši svarīgi šajā brīdī un, protams, Venēcijas izstādes kontekstā.”
Savukārt sarunā ar Latvijas Radio raidījumu "Kultūras Rondo" Lāce norādīja: "Man liekas, ka mums ir jāpiesaista ar to, ka mēs atrodamies šajā kontekstā un ka mēs esam ļoti lielā mērā uz viena viļņa ar to, kas notiek šobrīd pasaulē un pasaules laikmetīgajā mākslā, ko arī var ievērot, jo šobrīd, piemēram, ļoti daudzos paviljonos pirmo reizi ir mākslinieces sievietes izstāde. Pirms tam ir bijuši mākslinieki vīrieši vai grupas, vai pāri, un tas ir arī tas gadījums, kas ir Latvijā, ka arī pirmoreiz ir mākslinieces sievietes personālizstāde."
Lāce norādīja - tas uzreiz parāda kaut kādus citus veidus, kā mākslinieces domā par nākotni, kā strādā. "Tas, manuprāt, ļoti maina to kopējo biennāles dinamiku un to, kāda ir tā noskaņota un kādi ir tie vēstījumi. Tādā ziņā mēs esam tieši tieši tāda kopējā plūsmā ar ar ļoti daudziem nacionālajiem paviljoniem. Manuprāt, pilnīgi nemanāmi viņi arī veido tādu vienu izstādi, vienu naratīvu, kur viens ar otru sarunājās, pat nedomājot, jo protams, ka katrs nacionālais paviljons jau savu mākslinieku izvēlās pilnīgi savā veidā, bet pēc tam, ejot cauri, var redzēt, ka tur ir dažādas kopīgas atsauces," teica Lāce.
Igauniju biennālē pārstāv Krisa Lemsalu (Kris Lemsalu). Viņa savos darbos tipiski izmanto māla skulptūru un performances elementus, dažkārt dodot aizplīvurotus mājienus uz postapokaliptiskām zinātniskās fantastikas pasaulēm. Venēcijas biennālē Lemsalu piedalās ar projektu “FUNTAIN”, attālinoties no fatālajām tēmām, kuras izvērsusi iepriekšējos darbos. Darba aprakstā māksliniece paziņojusi, ka šoreiz izvairīsies no tēmām, kas saistītas ar nāvi. “Lai arī būtu naivi domāt, ka es vienkārši atbrīvošos no šīs tēmas, es vismaz likšu skatītājam smieties,” viņa teica. Lemsalu projektā ir iesaistīti arī mūziķi, un skatītāji tiks ielūgti piedalīties notikumā, kas relīzē raksturots kā “īstās un pasaku fantāzijas pasaules” hibrīds.
Savukārt lietuviešu mākslinieces Rugile Barzdžukaite, Vaiva Grainīte un Līna Lapelīte Venēcijas biennālē piedāvās operu/performanci “Sun&Sea”. Šā darba gaitā mākslinieces it kā sauļojas pludmalē un dzied, bet skatītāji uz viņām noraugās no augšas. ““Sun&Sea” ir pagaidu pludmale, kas uzbūvēta iekštelpās, pēc iespējas cenšoties atdarināt reālu, cilvēkiem pilnu pludmali: kā monumentāls antibarokāls teātris,” paziņojumā paudušas mākslinieces.
Paralēli nacionālajiem paviljoniem tiks atklāta arī biennāles galvenā izstāde ar nosaukumu “May You Live in Interesting Times” notiks no 11. maija līdz 24. novembrim. Nosaukums ir aizgūts no angļu valodas, kurā šis izteiciens ilgi tika nepareizi citēts kā sens ķīniešu sakāmvārds, kurā aprakstīti nepārliecinātības, krīzes un satricinājuma laiki; “interesants laiks”, tāds, kurā mēs dzīvojam.
58. Venēcijas mākslas biennāle ekspertiem un īpaši lūgtajiem viesiem ir atvērta jau no trešdienas, 8. maija, taču plašākam apmeklētāju lokam paviljoni būs pieejami no sestdienas, kad tiks sadalītas arī balvas.
