Lai arī visām trim māksliniecēm ir atšķirīgi rokraksti un dažādas pasaules izjūtas, visas vieno jūras klātbūtne un vēlme ar vieglumu atainot laika plūdumu un cilvēka esamību laikā starp pagātni un nākotni, ļaujot sapņot, gan sev, gan skatītājiem.
“Simt un vienu ikdienu” kā veltījumu Jūrmalai, vērojot noskaņu pludmalē, horizonta līniju un atpūtniekus, uzgleznojusi Adriāna Vīgnere, radot savu īpašu autortehniku – mazus baltus jūras ainavām apgleznotus mākonīšus.
“Man bija vēlme uzburt to vieglo, rotaļīgo paradīzes sajūtu, kas valda pludmalē,” skaidro Vīgnere.
“Kur ir horizonts un nekā nav, tik debesis, zeme un jūra pa vidu. Jābūt māksliniekam, lai var pasapņot brīvi.
Tāpēc šīs mazās miniatūras ir sajūtu mākoņu impresijas, domu, sajūtu, sapņu impresijas, kurās atklājas nemanot tā izjūta par to, kāda ir šodiena un kāda varētu būt nākotne.”
Vīgnere atklāj, ka iedvesmu guvusi no ļoti daudz pludmalē pavadīta laika. Lai arī parasti viņa glezno lielformāta darbus, šoreiz eksperimentējusi ar miniatūrām, kurās apvienota neierasta gleznu forma ar klasisko eļļas glezniecības tehniku un izmantoti arī dabīgie pigmenti.
Turpat muzeja augšstāva lielajā zālē interaktīvu “Latviešu sapni sapņojot par Latviju” iekārto māksliniece Agnese Bule. Latvietis kokā un latvietis uz kociņa, latvieša sēkla un ko tik latvietis nevar!
Viņa turpina ceļojumu pašizveidotajā latviešu sapņu pasaulē, izmantojot mītus, vēsturi un ar labdabīgu humoru apspēlējot arī ikdienas eksistences tēmas, vienlaikus metot laipu no pagātnes nākotnē.
Daudz klasiskāku izstādi iekārto grafiķe Jekaterina Grjazeva. Viņa jau ilgus gadus izkopj savu rokrakstu oforta tehnikā, piecdesmito jubileju atzīmējot ar personāliztādi “Laika plūsma”. Izstādē dominē divas tēmas – viena saistīta ar dabu laika plūdumā, otra – cilvēka attiecībām ar laiku un harmonijas meklējumiem.
Grafiķe skaidro, ka izstādē vēlējusies, lai skatītājs sajūt dzīves vieglumu, trauslumu un katra mirkļa skaistuma sajūtu.
Par nosaukumu viņa stāsta: ““Laika plūsma”, jo nevajag censties viņu apdzīt, panākt vai aizkavēt, lai viss iet kā iet un jāmēģina pašam atrast savu līdzsvaru saskaņā ar dabu, savu ritmu.”
Jūrmalas Pilsētas muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Guna Kalnača atzīst: “Man patīk tas, ka ir liela daudzveidība, sākot no akadēmiskas grafikas līdz pat jaunas mākslinieces eksperimentiem. Bet tas vienojošais valstiskums, tā simtgade, noskaņa, bet tā ir tik dažāda, subjektīva, personiski tverta, ka nejūtam to milzīgo atbildību, smagnējību par valsti, kas saistās ar lielām jubilejām. Mēs jūtam cilvēka personisko attieksmi pret sevi, pret pasauli, pret notikumiem, kā viņš izpaužas mākslā un kā to stāsta citiem.”
Izstādes Jūrmalas pilsētas muzejā būs aplūkojamas līdz Jāņiem.
