Trīs izstādes. Trīs vadošas tēmas. Tas viss šobrīd ir Jūrmalas muzejā.
Sakrīt vai nesakrīt
Izstādē "Dialogi" aplūkojami lietuvieša Arvīda Brazdžūna un latviešu mākslinieces Ievas Liepiņas darbi. Tajos ir ķermeņa skaistums, dabiskums, kā arī spēle ar pieredzēto.
Mākslinieks stāsta: "Kaut kā nobriedām, ka, iespējams, varam darīt kaut ko kopā un salīdzināt, kā mēs abi redzam šo banālo pasauli. Tā arī nosaucām – "Dialogi". Katram ir savs viedoklis, tas vai nu sakrīt, vai nesakrīt."
Māksliniece Ieva Liepiņa atklāj: "Tā bija mana ideja, man likās, ka ir interesanti, jo ko gan mēs īstenībā zinām par brāļu tautu mākslu.
Labi, mēs kādreiz varbūt kāds aizbraucam uz "Art Vilnius", bet principā cilvēki neredz, ko dara lietuviešu mākslinieki, ko dara igauņu mākslinieki.
Man likās tieši interesanti, kā tad [dzīvo] brāļu tautas, kas viņās ir kopīgs, kas atšķirīgs. Es domāju, ka viņam ir tā vīrišķīgā puse. Man tomēr tā sievišķīgā. Tāpēc, man liekas, ir interesanti salīdzināt, kāds ir tas skatījums. Viens maigāks, viens raupjāks, man ir arī plānāka glezniecība, viņam patīk ļoti pastozi likt krāsu."
Arī savos darbos lietuvietis parāda dzīves banalitāti, patiesumu, vienlaikus apvienojot ar skatu uz vēsturi un to, kas bijis pirms viņa: "Šie divi darbi man aiz muguras vēsta par to, kas man ir palicis no manas ģimenes – māju drupas, veca fotogrāfija ar ģimeni. Manuprāt, visiem cilvēkiem ir kaut kas līdzīgs. Savukārt cipari ir kā tajos uzdevumus, kuros ir jāsavelk kopā cipari, lai veidotos attēls. Arī šeit, ja savieno, tad var redzēt, kas sanāks. Es gan varu pateikt priekšā – tas ir mans portrets. Es esmu palicis tikai kā punkti, es nekas neesmu," saka Arvīds Brazdžūns.
Savukārt Ievas Liepiņas darbos lielākoties parādās sieviešu tēli un to mijiedarbība ar pasauli. Gan sirds siltums, gan bailes: "Tas arī ir šī brīža notikumu iespaidā, gribējās parādīt, ka mums vēl ir ļoti jauki viss. Pļavas zied un debesis ir zilas bez raķetēm vai lidmašīnām."
Tikai suns to pamanītu
Blakus izvietota izstāde "Dīķis un citi stāsti", kas iepazīstina ar Annas Laicānes darbiem. Lai gan darbi veidoti dažādās tehnikās, tajos dominē augu, cilvēku un dabas mijiedarbība un gaismu spēles, kā arī nejaušas ikdienišķas situācijas un to apspēlēšana. Māksliniece stāsta: "Es braucu drūmā laikā, man liekas, tas bija februāris, ar otro tramvaju. Viss bija februāra krāsās, un man vienā brīdī likās, ka būtu forši, ja aiz logiem peldētu milzīgas Karību zivis visās krāsās. Un es uzgleznoju. Sievietei [tramvajā] blakus sēdēja sunīts klēpītī, kurš skatījās pa logu. Un es domāju – tikai suns to pamanītu."
Viņa izraudzījusies parādīt gan gleznojumus ar eļļas krasām, gan akvareļiem, kā arī porcelāna darbus, ko nejauši eksperimentālā ceļā iepazina pandēmijas laikā.
"Man vajag, lai man būtu interesanti. Ja kļūst neinteresanti, ir kaut kas jāmaina, principā tāpat kā dzīvē. Ja paliek neinteresanti, ir jāmeklē varianti, ko mainīt," saka Anna Laicāne.
Miers pret ārējo nemieru
Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas studentu darbi redzami izstādē "Portāli". Mākslas katedras studente Santa Bekmane atklāj: "Tāpēc arī mūsu izstādes nosaukums ir "Portāli", mēs izveidojām darbus, dalot stiklus slāņos un veidojot stiklā dziļumu, lai arī rastos tas portāla efekts. Savā portālā es pieskāros tēmai par miera sajūtu.
Manuprāt, mums katram ir jābūt iekšēji harmoniskam, un arī līdzsvara sajūtai ir jābūt, lai apkārtējās pasaules apstākļi neietekmētu mūsu mentālo veselību."
Viņas darbs veidots miksētās tehnikās – ir gan glazēts, gan matēts stikls un gleznojumi uz stikla. Savukārt pārējo mākslinieču darbos parādās vēl citas tehnikas.
"Es šobrīd mēģinu vairāk strādāt ar gravētu stiklu. Tad ir arī autores, kuras izmanto karsto stiklu, kausēto, arī sietspiedes tehnikas. Jā, protams, mēs aizgūstam viena no otras kaut ko, un to noteikti arī gribētos pamēģināt pēc tam," teic māksliniece.
Izstādes Jūrmalas muzejā būs skatāmas līdz 21. aprīlim.
