Māksliniecei Dinai Dubiņai patīk saule un uguns. Ar savu Lauvai piemītošo enerģiju viņa visu mūžu aktīvi darbojas un eksperimentē. Tas viņai dod sparu izkopt savu īpašo rokrakstu karstās emaljas tehnikā - gan darinot unikālas rotas un amuletus, gan oriģinālas gleznas un miniatūras.
“Esmu pateicīga Visumam par to, ka man visu mūžu izdevies būt brīvmāksliniecei un ir tā laime darīt to, ko es māku un kas man patīk. Man darbs ir hobijs un hobijs ir darbs,” atklāj Dina Dubiņa.
Šoruden atklātajā mūsdienīgajā Siguldas kultūras centrā no rītdienas apskatāmas mākslinieces emaljas gleznas, rotas, miniatūras un apgleznoti spilveni. Lielākoties visi ir jauni darbi. Kā pirmais tapis cikls – “Siguldas sajūtas” – četri gadalaiki.
Savukārt izstādes nosaukumu pati māksliniece komentē šādi: “Tāpēc, ka esmu it kā ārpus, jo šī ir it kā glezniecība (..). Ar rotām – nav īsti juvelierizstrādājumi, to es esmu izdarījusi 30 gadus atpakaļ, tagad vairāk ir sajūtu rotas, noskaņu rotas, tāpēc “Ārpus”. Un vēl kas manas bildes atšķir no gleznām, ka tās ir daudz plašāk izmantojamas, jo ir apdedzinātas vairākkārtīgi 900–1000 grādu temperatūrā un ir izturīgas gan pret mitrumu, gan saules gaismu.”
Dubiņa atklāj, ka viens no lielākajiem viņas eksperimentiem esot darbs “Melnais caurums”. Nācies daudz nopūlēties, lai tas nekļūtu garlaicīgs.