Kā sarunā "Kultūras Rondo" stāsta laikmetīgās mākslas centra "kim?" Pārstāve Zane Onckule, mākslinieki uz izstādi Rīgā atveduši plakātus, kuros izmantoti tēlnieces Veras Muhinas citāti. "Mēs atskatāmies Veras Muhinas daiļradē un mēģinām to iedzīvināt šodienā ar šodienas autoru komentārām versijām par viņas darbību."
Izstādi "Mazā Vera" un nākamgad "Rīgas biržā" gaidāmo izstādi ievadīs mākslas vēsturnieces Kristīnas Kjaeres lasījums "Sociālistiskā reālisma jaunā sieviete: mākslinieces sievietes un sieviešu tēli", kas notiks 12.jūnijā "Rīgas biržā". Savā lekcijā Kristīna Kjaere aplūkos vispārējas metodoloģiskās problēmas laikmetīgās mākslas vēsturiskajā pētniecībā, konkrēti - sociālistiskā reālisma izpētē. Šīs problēmas tiks ilustrētas caur 20.gadsimta 30.gados zināmu mākslinieču, tai skaitā Rīgā dzimušās padomju tēlnieces Veras Muhinas prizmu.
Mākslas vēsturniece Vita Birzaka stāsta, ka mākslas centra "kim?" un "Rīgas biržas" sadarbība varētu izvērsties par projektu gada garumā: "Šogad notiek laikmetīgā sadaļa, iesaistot arī Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, savukārt nākamajā gadā paredzēta Veras Muhinas oriģināldarbu izstāde, kuru pamatā veidos Pēterburgas krievu muzeja kolekcija un mūsu pašu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbi. Mums gan ir ļoti maz Veras Muhinas darbu," norāda Vita Birzaka.
Mākslas zinātniece uzsver - izstāde varētu būt pārsteigums skatītājiem, jo muzejnieku kopīgs mērķis ir parādīt citu Veru Muhinu. "Ir doma parādīt arī viņas stikla dizainu, stikla skulptūras, zīmējumus, viņas dizainēto audumu skices, viņas brīnišķīgos kultūras darbinieku portretus. Mēs šobrīd ar to strādājam," par ieceri stāsta Birzaka, norādot - izstāde Rīgā varētu būt skatāma nākamā gada pirmajā pusē.
Sadarbība ar Krievijas mākslas profesionāļiem sākusies jau pagājušā gada rudenī, kas turpinās joprojām. Birzaka uzsver - situācija pasaulē profesionāļu darbu neietekmē: "Es nezinu, vai vajadzētu izcelt politisko fonu, lai gan tas nenoliedzami katram no mums liek padomāt, kādā kontekstā un kāpēc mēs gribam rādīt to, ko mēs gribam šobrīd, kā tas var izskanēt." Birzaka tomēr nevar apgalvot, ka Veras Muhinas darbos neparādīsies politiskais konteksts: "Veras Muhinas daiļradē tas nav iespējams, jo viņa ir ļoti saistīta ar padomju cilvēka simbolisko tēlu, bet tas nav prioritārs."
2015.gadā mākslas muzejā "Rīgas birža" varēs redzēt tādu Veru Muhinu, kādu mēs pazīstam, un arī tādu, kāda mums viņa ir sveša. "Gribējās parādīt tieši šo simbolisko strādnieku un kolhoznieces pieminekļa metu, kas ir vismaz piecos variantos, un kā viņa ir nonākusi līdz grandiozajam piemineklim, kuru visi pazīst," norāda Birzaka.
Domāju, ka tieši labi, ka mums izstāde muzejā ir nākamgad, jo gribas mazliet laiku, lai izpētītu, lai vairāk pasēdētu arhīvā un varbūt kaut ko arī atrastu, jo ir ļoti maz materiālu, tiešām ļoti maz. Vārds ir skaļš, visiem dzirdēts un jo īpaši saistībā ar šo vienu lielo pieminekli, bet, kad sāk skatīties, ir tikai pāris darbi, ko viņa ir realizējusi, ir tikai skices un piedalīšanās konkursos, bet tā lielā rezultāta nav. Arī visas versijas un mīti - domāju, ka ir ļoti daudz atklātu jautājumu," norāda Vita Birzaka.
Krievu tēlniece Vera Muhina (1889-1953) bija viena no ietekmīgākajām padomju māksliniecēm. Dzimusi bagātā tirgotāju ģimenē Rīgā, kas tolaik bija viena no cariskās Krievijas rietumu pilsētām. Studējusi Parīzē un profesionālu atzinību ieguvusi 20.gadsimta 20.gados Maskavā. Starptautisku atzinību izpelnījusies par vienu no saviem slavenākajiem darbiem - monumentālo nerūsošā tērauda skulptūru, kas leģendārajā 1937.gada Parīzes Starptautiskajā izstādē slējās virs padomju paviljona iepretim Vācijas paviljonam. Tēlnieces monumentālā skulptūra "Strādnieks un kolhozniece" (1937) lielā mērā bija un joprojām ir populāra Padomju Savienības ikona, tomēr vienlaikus viņas karjera ir mīkla. Mūsdienu pētniekam Muhinas karjera un radošais veikums ir izaicinājums - ir jāspēj orientēties konfliktējošos pasaules redzējumos, mākslinieciskās idejās un politiskajos uzskatos. Sieviete starp vīriešiem, buržuāzijas pārstāve starp proletāriešiem, reāliste starp konstruktīvistiem, moderniste starp sociālistiskajiem reālistiem - viņa pabijusi visās šajās pretrunīgajās lomās un ne tajās vien.
