Kultūras ziņas

Rīgas Mazākajā galerijā dueta “Mareunrol’s” sapņošana

Kultūras ziņas

Šonedēļ norit festivāls “Kuldīgas vasaras vitrāžas”

Paziņoti Purvīša balvas nominanti šī gada 2. ceturksnī

Purvīša balvai nominēti Daigas Grantiņas, Elzas Sīles, Kristīnes Krauzes-Sluckas un Ata Jākobsona darbi

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, ''Purvīša balvas 2023'' ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir nominējusi Daigu Grantiņu par personālizstādi "Lauka telpa", Kristīni Krauzi-Slucku par izstādi "Pagātnes piespiedu kustības", Elzu Sīli par personālizstādi "Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul" un Ati Jākobsonu par personālizstādi Padures muižā, informēja balvas pārstāvji.

Daiga Grantiņa "Lauka telpa"

Daiga Grantiņa par personālizstādi "Lauka telpa" Mākslas muzejā "Rīgas Birža" (07.05.–31.07.2022)

Nominācijas pamatojums: "Daigas Grantiņas skulptūru ažūrie silueti paveras skatītāja acīm cits caur citu, kadrējot arī telpas opulento arhitektūru. Izstāde atklāj laikmetīgo tēlniecību kā pilnīgi caurspīdīgu procesu – darbu tehniskajā izpildījumā nav pārāk daudz amatniecisku noslēpumu. Toties tas lieliski izrāda ciešo saiti starp mākslinieka iztēli (sākot no izstādei pievienotajām skiču reprodukcijām), unikālo redzējumu un nemierīgu roku darbu DIY estētikā," izvēli skaidro mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

"Uzskatu, ka nomināciju pamato Daigas Grantiņas spēja izveidot fiziski atsaucīgu, tehniski nevainojumu un imersīvu pieredzi, kurā būtiska ir ne tikai tēlniecības darbu radītā trīsdimensionālā pieredze, bet arī to spēja psiholoģiski absorbēt skatītāju pieredzi," stāsta Līna Birzaka- Priekule.

"Izstāde turpinās skaņdarbā, ko katrs var paņemt līdz un izdejot savā drošajā telpā. (..) Tas maģiskais, kas piemīt šai ilgi gatavotajai izstādei, – intīma pieredzēšanas telpa, ko rada mākslinieces delikātie mirkļa tēli gaistošā formveidē, kas lieliski spēlējas ar Rīgas biržas telpām. Atsevišķu objektu pārradīšanas fakts arī nepaliek fona melodijās, pieredzot mākslas darbu kustībā pašu par sevi un neatkarīgu no mākslinieka, jo neparedz pabeigtu formu, galarezultātu," papildina kuratore un mākslas zinātniece, LMA prorektore studiju darbā Antra Priede.

Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde "Pagātnes piespiedu kustības"

Kristīne Krauze-Slucka par izstādi "Pagātnes piespiedu kustības" izstāžu telpā "Tu jau zini kur" (20.04.–01.05.2022)

Nominācijas pamatojums: "Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde "Pagātnes piespiedu kustības" ir viena no spēcīgākajām šībrīža mākslas reakcijām uz šausminošo Krievijas iebrukumu Ukrainā un karadarbību, kas noris jau bezgalīgi daudz dienu. Lielformāta telpiskas skulptūras, kas veidotas no tumša vatelīna auduma, ko izmanto arī militārajās uniformās un ar kuru māksliniece performatīvi iedarbojusies, to plēšot, mēģinot pārraut uz pusēm, spēcīgi atgādina, ka "atgriešanās normalitātē" ir neiespējama arī mākslas pasaulē. Krauzei-Sluckai izdodas ar abstraktas formas palīdzību radīt intensīvas traumas klātbūtnes sajūtu, kuru pastiprina arī Kaspara Jaudzema veidotais skaņu celiņš. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieces spēja ar pārmērīgu mērogu un audumu smagumu panākt tukšuma, bezpalīdzības un izmisuma sajūtu, ko ir fiziski grūti aprakstīt un vēl grūtāk radīt," izvēli skaidro LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Elzas Sīles personālizstāde "Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul" 

Elza Sīle par personālizstādi "Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul" Laikmetīgās mākslas centrā "kim?" (03.06.–14.08.2022)

Nominācijas pamatojums: "Izstādē pārsteidz veids, kā māksliniece strādā ar glezniecības medija būtību un tā robežu pētniecību un izplešanu, piešķirot tiem gluži vai skulpturālu raksturu. Lai arī glezniecības kontekstā šī robežu paplašināšana nav nekas jauns, tomēr, apskatot mākslinieces darbus, nerimstoši gribas sev atgādināt jautājumus, kas glezniecību vispār padara par glezniecību un vai vispār iespējams jebkuram medijam piešķirt kādu konkrētu nosaukumu, un vai tas maz ir nepieciešams? Elzas izkoptā zīmju sistēma atgādina topogrāfiskas kartes, būvlaukumus, galda spēļu laukumus vai miniatūras skatuves, kuru notikumus ir teju neiespējami atkodēt, bet ātri vien top skaidrs, ka tas nemaz nav jādara. Par šo nerimstošo mākslas piedzīvojumu un brīvību arī nominācija," izvēli pamato LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Ata Jākobsona personālizstāde Padures muižā

Atis Jākobsons par personālizstādi Padures muižā (06.06.–31.07.2022.)

Nominācijas pamatojums: "Pingpongā starp ātra un lēna dzīves rituma meklējumiem Ata Jākobsona personālizstāde aizved trešā ceļa meklējumos, kas varbūt šķiet atrauti no ikdienas dzīves reālijām. Taču man liek uzdot pavisam apbružātu jautājumu – vai viena no mākslas unikālajām pieredzēšanas manifestācijām nav patvēruma un mierinājuma atrašana? Un mākslinieks arī to nemaz neslēpj aiz pārmērīgi uzpūstām kontekstuālajām struktūrām un ierobežotiem skatīšanās fokusiem, aicinot šo izstādi izjust no tā, ko mākslinieks ir radījis, dzīvošanu un radīšanu no tā, kas ir, nevis no tā, kā trūkst vai nemaz tur nav. Un katrs portretējamais subjekts, vai tā būtu tulpe vai skatītājam nezināms vīrietis vai būtne, mainās savstarpēji savā objektivitātē, nojaucot robežas starp atspīdumu uz sārtās tulpes zieda kausa vai asiņu tecējuma no deguna. Jo tas viss ir viens, kā gaismas cauraustā plūsma caur auduma vieglo viļņošanos logā," stāsta kuratore un mākslas zinātniece, LMA prorektore studiju darbā Antra Priede.

"Ata Jākobsona jaunā personālizstāde apkopo pēdējos gados tapušos figurālos darbus, kuros viņš, paša vārdiem runājot, tiecies attēlot "pārlaicīgu pārdzīvojumu". Šis šķietami pretrunīgais jēdziens (jo vai tad ikviens pārdzīvojums nav laicisks un pārejošs?) atbalso Šarla Bodlēra ideju par skaistumu kā mūžības un acumirkļa sajaukumu un liecina par Jākobsona nevēlēšanos spēlēt pēc laikmetīgās mākslas pasaules noteikumiem. Skaistums ir māksliniekam būtiskais kritērijs gan sižetu un modeļu atlasē, gan darbu izpildījumā, un tas piešķir viņa glezniecībai provokatīva nesavlaicīguma niansi, ko var interpretēt arī kā tieksmi pēc pārlaicīguma. Šo tieksmi apliecina arī darbu ikonogrāfiskā stilistika, kuru veiksmīgi nolīdzsvaro melanholiskais erotisms. (..) Uzskatu, ka izstāde pelnījusi nomināciju gan kā darbu kopums, gan arī kā performatīvs notikums, par kura dalībniekiem Padurē kļuvis ne tikai pats mākslinieks ar saviem suņiem un paša audzētiem ziediem, bet arī ikviens muižas apmeklētājs," papildina filozofs Igors Gubenko.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešus mākslas notikumus, un to vidū bija:

  • Reiņa Lismaņa izstāde "Arrangements" (Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022) galerijā "LOOK" (14.05.–04.06.2022).
  • Elīnas Semanes personālizstāde "Mic drop" (Rīgas Fotomēnesis 2022) mākslas centrā "Masa" (23.05.–22.06.2022).

Eksperti 2021.– 2022. gadā

No 2021. gada 1. janvāra "Purvīša balvas 2023" ietvaros darbu sākusi jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un "Kim?" laikmetīgās mākslas centra Programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, LMA Maģistrantūras vadītāja Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

Purvīša balva

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma", sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu "Dzīvo atmiņu jūra". Septīto Purvīša balvu 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi "Kvantu matu implanti".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt