Purvīša balvai nominēti Luīze Rukšāne, Paula Zvane un Romāns Korovins

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. martam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus – Luīzi Rukšāni, Paulu Zvani un Romānu Korovinu, paziņoja balvas rīkotāji. 

Rukšāne balvai nominēta par personālizstādi "Locījuma vietas" izstāžu zālē "TUR_telpa" (19.01.–17.02.2024.).

Nominācijas pamatojums: "Luīzes Rukšānes izstāde ir jūtīgs mēģinājums ietērpt vizuālā valodā to trauslumu un maigumu, kas notiek dialogā starp mazmeitu un vecmāmiņu un daudz plašāk – sievietēm un dažādām paaudzēm. Viņas grafīta zīmējumi uz audekla atsaucas uz vecmāmiņas sūtītajām fotogrāfijām ģimenes čatā, gaišajā "TUR_telpā" radot precīzu sajūtu par rīta agrumā noķerto ziemas kadru – it kā nebūtisku, bet personisku vēstījumu –, lai saglabātu kontaktu, kad dzīvē vairs nenotiek tik daudz vērā ņemamu notikumu. Un vērienīgā kopā sašūto audumu instalācija, kas veidota no palagiem un galdautiem, kas piederējuši kādai jau aizgājušai paziņu paziņai, ir kā bērzu birzs ziemā, paplašinot zīmējumos radīto telpu," izstādi raksturoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) kuratore Inga Lāce.

"Ļoti empātiska un empātiju raisoša izstāde. Luīzes Rukšānes "Locījuma vietās" ielocīts dziļi personīgais un arī universālais – paaudžu (sieviešu dzimtas) saiknes. (..) Te atklājas uzmanības un mīlestības pilnas, izvaicājošas attiecības, izstāstītas autentiskā mākslas valodā. Arī tekstilinstalācija, kurā māksliniece sašuvusi vecākās (taupīgās, jo trūkumu un deficītu pieredzējušās) paaudzes sakrātos audumus un kurā pavīd dažādas "locījuma vietas", ir tik spēcīga, ka mani pārliecina – ar šiem kopā sašūtajiem palagiem un lina dvieļiem var pārmest tiltu un pievilkt sev tuvāk jebkuru paaudžu plaisu," papildināja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.

"Šajā izstādē Luīzes Rukšānes pietuvināšanās māksla vai spēja stāstīt par visu, kas nav attēlos redzams, piezemējas pavisam gaišā un atklātā telpā, kur no baltā ir sarežģīti aizbēgt. Caururbjošais tiešums un atklātība ir tik atbruņojoši, ka nedaudz pat sabiedē, jo var izgaismot kaut ko pavisam paslēptu katrā skatītājā, līdzīgi kā zīmējumos, kuros attēloti mājdzīvnieki, kas apspīdēti ar gaismu, bet izgaismotā telpā neturpinās tālāk par pāris metriem, visu pārējo ietinot noslēpumainā tumsā," stāstīja mākslas zinātniece Antra Priede.

Paula Zvane balvai nominēta par personālizstādi "Neredzams" galerijā "LOOK!" (02.–24.02.2024.).

Nominācijas pamatojums: "Apvienojot skulpturālus darbus un gleznas, Paula Zvane radījusi pasauli, kurā netradicionāli materiāli un to sakausējumi piešķir formu neizprotamai pieredzei, kas pastāv starp miegu un nomodu. Izceļama ir Paulas Zvanes unikālā prasme veidot poētiskus un trauslus, bet tajā pašā laikā ļoti robustus skulpturālus objektus, kas sniedz komplicētu emocionālu gandarījumu brīdī, kad uz tiem raugies. Katrs darbs aicina skatītāju uz sirreālu, taču pārdomas rosinošu ceļojumu. Viņas spēja nevainojami orientēties dažādos mākslas medijos un materiālos, vienlaikus pētot cilvēka un necilvēcisko parādību krustošanos dabā, ir tiešām pārliecinoša," uzskata fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Jaunupe.

"Viņa fokusējas uz figūru, bet tā nav cilvēka figūra, kas ir centrā. Tikpat nozīmīgs var būt kurmis, mataina zvaigzne, kāds augs vai materializējusies enerģija. Sajūtās balstīti estētiski spriedumi, šķiet, ir viens no Zvanes pamatkritērijiem formveidē – māksliniece tiecas pēc netipiska, iepriekš neizziņota skaistuma," komentē mākslas kuratore Inga Šteimane.

Romāns Korovins balvai nominēts par izstādi "Nomirsim kopā" Rotko muzejā Daugavpilī (01.03.–19.05.2024.).

Nominācijas pamatojums: "Romāns Korovins izstādē "Nomirsim kopā" runā par to, ka otra cilvēka kontrolēšana ir muļķīgākais, ar ko nodarboties, un bezjēdzīgākais, uz ko paļauties attiecībās. Vai mīlestībā, vai naidā, vai sapņos, vai ikdienas sīkumos – mēs katrs vispirms esam "precējušies" ar sava "es" nepārtraukto stāstu par pasauli un tikai pēc tam viens ar otru. Tas, kas vienam ir, otram tā nav. Turklāt runa ir par niansēm, par akcentiem, par komatiem, kas maina jēgu. Bet tieši sīkumi ir attiecību lielākā saskares virsma, un Korovina ainavu pāros ar vizuālām mikroizmaiņām šī būtiskā dažādība parādās. Tam lieliski kalpo Korovina gleznu forma – mazie, it kā novērošanas skicējumu izmēri, "samazgātie", saīsinātu vārdu pierakstu atgādinošie triepieni un šķietami neartikulētais krītainais kolorīts, kas ietin pelēkbaltā troksnītī zaļos, gaišzilos, brūnos un tikko jaušami sārtos. Izstāde veldzē ar minimālistisku scenogrāfiju, kur no žāvētāja nokritis dvielītis, vientulīgas dziesmas skanējums un tukšas nagliņas sienā rada lielāku optimismu nekā citkārt dzirdēti pasaules uzlabošanas uzsaukumi," izvēli pamatoja mākslas zinātniece Inga Šteimane.

"Savā ļoti vienkāršajā glezniecības metodē Romāns Korovins darbojas kā asredzīgs būtisku izmaiņu reģistrētājs. Ekspozīcija pārliecina ar perfekti izplānoto dramaturģisko plānojumu un ritmu. Pēc novērojumiem izstādē, tā "ievelk" arī sākotnējus skeptiķus, jo piedāvā skaidrus saskares punktus, ar kuriem skatītājam identificēties. Kā allaž, Korovina ar roku rakstītie darbu nosaukumi ir arī to komentāri. Visa izstāde, kas sastāv no telpiskiem objektiem, skaņas un redīmeida instalācijām, uztverama kā nedalāms kopums," skaidroja mākslas zinātniece Arta Vārpa. 

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja deviņus vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

  • Annas Pommeres izstāde "Sudraba līkne" galerijā "Māksla XO" (03.03.–06.04.2024.);
  • Viktora Timofejeva izstāde "Pedagoģiskās spēles 1. Starpnieki un Ierobežojumi" galerijā "427" (12.01.–17.02.2024.);
  • Rasas Jansones izstāde "Tava pēda uz manas plaukstas vienmēr, Rafael" galerijā "Alma" (23.02.–19.04.2024.);
  • Ingrīdas Pičukānes Felicitai Pauļukai veltītais darbs izstādē "Starp mums viss labi" Dzirnavu ielā 60a–21, Rīgā (15.02.–04.04.2024.);
  • Karlīnas Mežeckas izstāde "Trausluma arhīvs" Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (19.01.–25.02.2024.);
  • Māra Čačkas izstāde "Citas piezīmes" Krāslavas Kultūras namā (13.02.–15.03.2024.) un darbi kopizstādē "Atskaties" Daugavpils Kultūras pilī (13.10.–12.02.2024.).

Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim "Purvīša balvas 2025" neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, LLMC kuratore Lāce, fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas "Dubulti" vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības "Latvijas kultūras projekti" direktoru Māri Vītolu.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi". Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība". Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi "Dziesma". Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra". Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi "Kvantu matu implanti". Astoto Purvīša balvu 2023. gadā pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti