Pētnieks: Pirmā ziņa par van Goga auss nogriešanu izgaisina minējumus

Mākslinieka Vinsenta van Goga daiļrades interprets Martins Beilijs, veicot pētījumu savai jaunākajai grāmatai, nonācis līdz pirmajai publikācijai, kurā ziņots par to, ka mākslinieks nogriezis auss ļipiņu. Šī publikācija izgaisina dažādus minējumus, kas parādījušies pēdējo gadu laikā.

Parīzes izdevuma „Le Petit Journal” 1888.gada 26.decembra numurā Beilijs uzgājis speciālkorespondenta sūtītas telegrammas publikāciju.

„Le Petit Journal” ziņā rakstīts: „Vakar vakarā kāds gleznotājs no Holandes vārdā Vinsents, pēc tam, kad bija nogriezis sev ausi, ar bārdasnazi, aizgāja uz publisko namu, piezvanīja pie durvīm un durvis atvērušajam cilvēkam iedeva savu ausi ievīstītu papīrā, sakot:

"Ņemiet, tas var noderēt”.

Tad viņš devās prom. Meklējot šo personu, policija to atrada guļam savās mājās. Ļoti nopietnais stāvoklis noteica nepieciešamību pārvest viņu uz slimnīcu.”

Beilijs apgalvo, ka 24.decembrī izsūtītās telegrammas atradums, ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tajā tiek apstiprināta versija, ka mākslinieks izmantojis bārdasnazi, jo pirms dažiem gadiem bija parādījušies minējumi, ka van Gogs nav nogriezis sev ausi pats, to strīda laukā ar rapieri izdarījis viņa draugs Pols Gogēns. Otrkārt, publikācija pierāda, ka mākslinieks nepazaudēja auss ļipiņu kautiņa vai trakuma lēkmes rezultātā. Beilijs izvirza minējumu, ka, iespējams, van Gogs jau tobrīd slimoja ar psihisku kaiti un visu nakti atradās slimības varā.

Pirms diviem gadiem Beilijs nāca klajā ar versiju par iemesliem, kas varētu būt pamudinājuši van Gogu uz auss nogriešanu. Beilijs bija atklājis, ka gleznotājs nogrieza sev ausi pēc tam, kad uzzināja par sava brāļa Teo precēšanos. Van Goga māte saņēma vēstuli no Teo ar ziņu par precībām 21.decembrī, bet 23.decembrī Vinsents saņēma no brāļa naudu un nogrieza sev ausi.

Beilijs atradis arī divas van Goga saulespuķu gleznu fotogrāfijas, kuras sniegušas jaunu informāciju.

Vienā no fotoattēliem redzama 1888.gadā tapusī van Goga glezna ar sešām saulespuķēm oriģinālajā ierāmējumā. Šauro rāmi mākslinieks nokrāsojis oranžā krāsā, lai tas kontrastētu ar zilajām debesīm. Šāds risinājums 19.gadsimta nogalē uzskatāms par revolucionāru, jo tolaik ierāmēšanas „labais tonis” bija masīvi zeltīti rāmji. Glezna ilgu laiku glabājās privātkolekcijā Japānā un gāja bojā bombardēšanā Otrā pasaules kara laikā.

Otrajā fotogrāfijā redzama 1888.gadā gleznota van Goga glezna ar trijām saulespuķēm. Glezna gadu gaitā ceļojusi no privātkolekcijas uz privātkolekciju, taču ne reizi nav izstādīta. Šobrīd gleznas īpašnieks nav zināms.

Kopumā 1888.gadā van Gogs uzgleznojis četras gleznas ar saulespuķēm, tajās redzamas attiecīgi – 3, 6, 14 un 15 saulespuķes. Abas pēdējās gleznas ir plaši pazīstamas pasaulē; viena glabājas Minhenē, otra – Londonā.

5.septembrī grāmatnīcās Londonā nonākusi „Frances Lincoln Publishers” apgādā izdota Martina Beilija grāmata „Manas saulespuķes: van Goga šedevra stāsts” (The Sunflowers are Mine: The Story of Van Gogh’s Masterpiece), kurā stāstīts par slavenākajiem mākslinieka darbiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti