Pētnieki jeb #DickPic fenomenologi uzklausīja vairākus pieredzes stāstus par dikpiku sūtīšanu un saņemšanu internetā. Ne visi runātāji bija gatavi runāt publiski pat anonimitātes aizsegā, tomēr daži bija pietiekami drosmīgi dalīties. Pārsteidzoši, ka ne vienmēr dikpiku sūtīšana ir radījusi negatīvas sekas. Festivāla dalībnieki stāstīja arī par pozitīvu pieredzi un radošām idejām, kas īstenojušās šo attēlu dēļ. Atsevišķi stāsti ir atrodami "Youtube" kanālā.
“Survival Dick” organizatoru valdes sēde nolēma, ka turpmākie ikgadējie festivāli būs iekļaujošāki un pārstāvēs plašāku jautājumu loku, jo #DickPic nav tikai privāta problēma, tas sociāls, politisks, morāls un ekonomisks jautājums. Tāpēc ir jau izvēlēts nākamais festivāla kurators, kurš #DickToo kustības ietvaros pats ir cietis un aktualizēs jautājumu par attiecībām starp vardarbību, attēlu un tekstu.
“Survival Dick” radošajās darbnīcās izskanēja arī ideja par nepieciešamību turpmāk padziļināti pētīt dikpiku vēsturi. Maldīgi būtu domāt, ka #DickPic ir tikai mūsdienu fenomens. Tas ir atrodams arī primitīvajās sabiedrībās, senos reliģiskos un sekulāros tekstos, pilsētvidē un arī Rīgā uz vides objektiem nereti sastopami dikpiku attēli no pirmsinterneta laikmeta.
Festivāla veidotāji pateicas visiem festivāla atbalstītājiem, kuratoriem un dalībniekiem, kuri #MeToo laikmetā uzdrošinājās publiski izstāstīt savu pieredzi.
