Darbu eksponēšana pilsētvidē veicina izaugsmi – tā piecu jauno mākslinieku izstādi "Nākotnes māksla / Nākotnes pilsēta" pie Māras dīķa Rīgā vērtē tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Izstāde nepretendējot uz nākotnes mākslas standartu, bet gan esot mēģinājums diskutēt par sabiedrībai nozīmīgām tēmām.
"Te nākotne figurē citā kontekstā. Jo nākotne ir tas, kas mūs uztrauc. Viss balstās uz attiecibām – cilvēku, grupu, valstu, civilizāciju attiecībām. Pašreiz ir izveidojusies [situācija], kad jebkura tava darbība kultūrā, mākslā kādu var aizskart. Šajā izstādē ir mēģinājums šīs lielās tēmas kaut kā pie tāda kopsavilkuma dabūt. Un mēģināt viņus sagrupēt, un varbūt iztikt bez kariņiem," teic Panteļejevs.
Mākslas objekti pārredzamā attālumā izkārtoti pastaigu maršrutā netālu no bērnu laukumiņa un Mārupītes ietekas dīķī. Krišjāņa Beļavska darbs "Lielais brālis" simbolizē tēlu, kas ievietots nosacītā koordinātu sistēmā. No attāluma pamanāma ir Egona Peršēvica "Jūras māte", kas simbolizē jūras piesārņojumu. Savukārt dīķī peldošais aisberga fragments radies, iedvesmojoties no pēdējā laika dabas katastrofām, bet cilvēka nespēja ietekmēt dabas varenumu saskatāma urbanizācijas mijiedarbībā ar vidi un cilvēci. To veidojis mākslinieks Krists Janstevics, kurš atklāj: "Patīk arī, veidojot darbus, nedaudz ironizēt. Tāpēc arī aisbergs kā atpūsts no Antarktīdas un atrodas Māras dīķī, kur tas patiesībā nekādā gadījumā nevarētu nokļūt."
Izstāde "Mākslas nākotne/ Nākotnes pilsēta" pie Māras dīķa būs skatāma līdz nākamā gada janvāra beigām.
