Māksliniece Kornelija (Kornēlija) Ozoliņa no 1954. līdz 1960. gadam mācījās Rīgas Lietišķās vidusskolas Keramikas nodaļā un pabeidza ar diplomdarbu porcelānā. Pēc mācībām strādāja Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikā.
1967. gadā Ozoliņa absolvēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas specialitāti ar diplomdarbu – “Dekoratīvs cilnis un monumentālas vāzes”, vadītājs Georgs Kruglovs. Lielizmēra diplomdarbs tika realizēts un uzstādīts Republikāniskās tuberkulozes slimnīcas “Jugla” interjerā. Tapa 3x6 metrus liels šamota cilnis, metru augstas vāzes interjeram un 2x2,5 metrus liels cilnis ēkas gala fasādē.
LMS norādīja, ka autore piederēja pie stilistiski pamanāmās keramiķu monumentālistu paaudzes kopā ar Māru Linkaiti (1945-2016), Anitu Milbretu, Ingrīdu Ģelzi-Ozoliņu (1947-2018).
Pēc studijām Ozoliņa darbojās LMS Mākslas fonda (LMS MF) Ķīpsalas keramikas darbnīcā, ko 1969. gadā pārveidoja par Eksperimentālu darbnīcu. Mākslinieku veidotie keramikas autordarbi darbnīcā netika tiražēti. LMS arī atzīmēja, ka keramikas darbi – dekoratīvie trauki, krūkas, vāzes un citi – 20. gadsimta 2. pusē bija iecienīti gan oficiālām valdības, partijas prezentācijām, gan pilsoņu sadzīvē. Ķīpsalas radošā bāze deva nozīmīgu ieguldījumu profesionālās keramikas attīstībā un tās mākslinieciskajā, stilistiskajā daudzveidībā. Māksliniekiem bija iespēja veidot un apdedzināt gan lielizmēra ārtelpas un interjera objektus, gan radošos darbus izstādēm, ko arī realizēja LMS MF salonos “Māksla”.
Ozoliņa veidoja darbus modernisma stilistikā un radīja personīgu rokrakstu formveidē, ko iemiesojuši lielizmēra ārtelpas būvplastikas panno medicīnas iestādēm, piemērām, Rīgas Stomatoloģiskajai poliklīnikai, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, sporta celtnēm, tehnoloģisko un transporta celtņu ārtelpas un interjera noformējumam.
Ozoliņa sākotnēji veidoja smagnējas monumentālās māla, šamota vāzes, bagātīgi dekorētas ar veidotām ciļņu un ornamentālām, ritmiskām joslām, vēlāk trauku forma kļuva daudzveidīgāka, bagātināta ar postmoderno elementu un glazējuma akcentiem. Māksliniece strādāja arī pie lietojamo trauku dizaina un veidoja balvas-vāzes.
Izstādēs keramiķe piedalījās kopš 1962. gada. Ozoliņas darbi bijuši eksponēti gan Latvijā, gan kopā ar Ķīpsalas kolēģiem starptautiskās izstādēs Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Itālijā, Japānā, Rumānijā, bij. Dienvidslāvijā, PSRS – Maskavā, Sanktpēterburgā, VDR – Rostokā, kas veicinājis Latvijas profesionālās mākslas un kultūras atpazīstamību. Māksliniece piedalījās arī LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas. Mākslas laiks” (2018), “Jūga māksla” (LMS galerija, 2014), Jauno Mākslinieku izstāde (1966), LMS MF izstādēs. Piedalījās Ķīpsalas keramiķu izstādēs Siguldā (1982), Ķīpsalas izstāžu zālē (“Dzīvot caurvējā”, 1996, 2002), Melngalvju namā (2001), kā arī LNMM (“Uzdāvinātais laiks”, 2002), Durbes pilī, Tukumā (“Latvijas keramika”, 2004), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (“Ķīpsalas keramika”, 2015).
Ozoliņa galerijās un izstāžu zālēs rīkoja personālizstādes: “Mākslas banka” (kopā ar Silviju Šmidkeni, 2012), “GlobalArtRoom” (2009), galerijā “Bonhans.S” (2004), Melngalvju namā (2001), Ķīpsalas izstāžu zālē (“Ķīpsala pie jūras”, 1997), Bauskas muzejā (ar Māri Ozoliņu, 1979), G.Šķiltera memoriālajā muzejā (ar Māri Ozoliņu, 1977).
Ozoliņa bija LMS biedre kopš 1971. gada.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.
