No 17.janvāra Rotko mākslas centrā skatāma mākslinieka Jurija Dojča (Kanāda/Slovākija) fotoizstāde "Pēdējais foliants". Fotogrāfisks ceļojums ar Juriju Dojču pastāstīs par to, kas palicis no kādreiz dzīvīgās Slovākijas ebreju kopienas un pasaules, kurā viņi dzīvoja.
Izstāde "Pēdējais foliants" Rotko centrā ierodas no Slovākijas pēc pasaules turnejas pa tādām abu Atlantijas okeāna krastu pilsētām kā Kembridža, Brisele, Ņujorka, Otava, Vīne un Roma. Izstādē tiks rādīta arī filma, ko veidojis Jurijs Dojčs un projekta producente Katja Krausova.
“Pēdējā folianta” stāsts sākas brīdī, kas Jurijs Dojčs sava tēva bērēs satika kādu sievieti, kas tālajā 1942. gadā bija viena no tūkstošam uz Aušvicu aizvestajām ebreju meitenēm. Viņas un citu Slovākijas izdzīvojošo ebreju liktenis ieinteresēja Juriju un viņš sāka fotografēt šos cilvēkus. Ceļojot un fotografējot, viņš nonāca kāda pamestā ebreju skolā, kur radās izstādē redzamie darbi – sadegušo grāmatu portreti, kas kļuva par mēmiem ebreju kopienas bojāejas lieciniekiem.
„ Vairākums šo cilvēku nebija pat apglabāti, un šīs grāmatas ir daļa no viņu dzīves. Mēs pat nezinām to cilvēku vārdus, kam tās piederēja. Un fotogrāfija ir vienīgais ceļš, kā tās iemūžināt,” stāsta fotogrāfs. „Tādā veidā es cenšos saprast cilvēkus, kas ir visgrūtākā lieta pasaulē. Tā ir cerība, ka cilvēce mācīsies no šīm kļūdām.”
Fotomākslinieka darbus papildina dokumentāla filma, kuras autore ir producente Katja Krausova no Lielbritānijas. Filma vēsta par “Pēdējā folianta” darbu tapšanu un Jurija Dojča personīgo iekšējo ceļojumu pie savām saknēm.
Jurija Dojča fotogrāfiju izstādi papildinās divas citas izstādes: "Ebreji - Latvijas valsts apbalvojumu kavalieri" un "Ginzburgu ģimene no Dvinskas".
Izstāde "Ebreji - Latvijas valsts apbalvojumu kavalieri" iepazīstina ar vairāk nekā 80 ebrejiem, kuri par sevišķiem nopelniem ir saņēmuši augstākos valsts apbalvojumus gan pirmās Latvijas Republikas laikā, gan arī mūsdienās. Izstādes veidotāja un kuratore ir Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.
Savukārt izstāde "Ginzburgu ģimene no Dvinskas" stāsta par vienas ebreju ģimenes dzīves līkločiem. Vismaz četru paaudžu garumā Ginzburgu ģimene dzīvoja Dvinskā, tagadējā Daugavpilī, bet 20.gadsimta sākumā devās episkā ceļojumā uz Āfriku.
