Dāvinājumu – trimdas perioda gleznu „Atis Teihmanis”, „Čellists Atis Teihmanis” un „Magnolijas” – LMA saņems 18. jūlijā, Arnolda Mazīša dzimšanas dienā. Svinīgajā pasākumā Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā būs skatāma neliela Arnolda Mazīša darbu ekspozīcija – dāvinātās gleznas papildinās piecas gleznas no Arnolda Mazīša tuvinieku krājuma: „Pašportrets” (30.gadi), „Ainas portrets” (1936), „Akts” (30.gadi), „Izslāpušais” (1940), „Jaunas sievietes galva” (1934).
„Man bija tas gods klātienē Arnoldu Mazīti satikt vēl deviņdesmitajos gados Rīgā, kad mūs iepazīstināja toreizējais Mākslas akadēmijas rektors prof. Indulis Zariņš. Vēlāk viesojos pie Arnolda Mazīša viņa darbnīcā Londonā, kur man bija iespēja redzēt daudzus mākslinieka darbus – gan agrīnās skices, zīmējumus un gleznas, gan pēdējo gadu veikumu,” atmiņās par Arnoldu Mazīti kavējas LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs, stāstot, ka kopā ar Mazīti laiks pavadīts „ārkārtīgi interesantās diskusijās par mākslu”. Mazītis stāstījis arī par savu sūro pēckara gadu pieredzi bēgļu nometnēs Vācijā un par savu skolotāju un līdzgaitnieku – glezniecības vecmeistaru Valdemāru Toni.
Paša Mazīša darbus raksturo izsmalcināta tonālā izjūta, kas jo īpaši izceļas čellista Ata Teihmaņa portretos. Manās acīs Arnolda Mazīša gleznas sevī iemieso 20.gadsimta trīsdesmito gadu Latvijas glezniecības zelta laikmetu, tādēļ man ir liels prieks, ka Arnolda Mazīša tuvinieki ir nolēmuši trīs mākslinieka gleznas dāvināt Latvijas Mākslas akadēmijai, kur tās klātienē varēs iepazīt mūsu studenti un pedagogi,” norāda Naumovs.
Trimdas mākslinieks Arnolds Mazītis ir vairākkārt aplūkots arī studentu diplomdarbos. 2002. gadā Latvijas Kultūras akadēmiju ar bakalaura darbu „Gleznotājs Arnolds Mazītis” absolvēja Laura Barone, savukārt 2013. gadā Mākslas zinātnes nodaļas Vizuālās mākslas un kultūras vēstures un teorijas apakšnozares maģistra programmu ar darbu „Valdemāra Tones skola” absolvēja Ieva Rosne.
Arnolds Mazītis (1913) uzsāka studijas LMA 1933.gadā un turpināja pēc dienesta Latvijas armijā. Mākslinieks apguva zīmēšanu pie Augsta Annusa un Kārļa Miesnieka, bet glezniecību pie Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Ģederta Eliasa. 1937.gadā Arnolds Mazītis ieguva pirmās pakāpes mākslinieka diplomu un iestājās Ģederta Eliasa vadītajā figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Sākoties Otrajam pasaules karam, oficiālais mācību process palika nenobeigts, jo sekoja iesaukums Vācu armijā un aizsākās Arnolda Mazīša trimdas gaitas.
1948.gadā Arnolds Mazītis kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Londonā, kur turpināja gleznot un piedalīties izstādēs. 1950. gadā viņa meitas Ievas portrets „Meitene ar bereti” tika izstādīts prestižajā Karaliskās Akadēmijas skatē Londonā un Braitonā. Turpmāk Mazītis piedalījās galvenokārt trimdas latviešu rīkotajās izstādēs. Notikušas arī vairākas mākslinieka personālizstādes – Kanādā 1968., 1972. un 1973. gadā. 1971. gadā Arnolda Mazīša personālizstāde norisinājās Lielbritānijā, Anglijas latviešu dziesmu dienās, bet 1973.gadā – ASV.
Arnolds Mazītis mūžībā aizgāja 2002. gadā Londonā. 2013. gadā Cēsīs tika sarīkota Arnolda Mazīša simtgadei veltīta izstāde – pirmā un līdz šim vienīgā mākslinieka personālizstāde dzimtenē.
