Māc neticama ziņkāre uzlūkot ierastos pilsētas un ostas skatus ar gleznotāju acīm. Viņi redz citādāk. Gan jau, ka lietu dziļo būtību. Vai pārāk patosa pilna izteiksme? Atvainojos - vismaz patiesa.
Lūk, piemēram, zināms, ka vecā bāka, kuru tūlīt, tūlīt sāks rekonstruēt, pašlaik izskatās, teiksim tā, ne visai solīdi. Bet gleznās miglā tītais, robustais bākas tornis gandrīz vai iztriecas caur mākoņiem. Un te - lietus ieskauta Svētās Trīsvienības katedrāle. Ar "labi" vien nepietiks - tā ir pils no kāda fantasy romāna. Un nav svarīgi, ka tā pašlaik tiek restaurēta, vienās sastatnēs, bet Lielā iela, kurā atrodas baznīca, ir krustām šķērsām izrakāta, jo tiek pārbūvētas tramvaju sliedes. Mākslinieks to ieraudzījis tieši šādu, dievišķi skaistu visās nozīmēs, un parādījis pārējiem.
ФАКТЫ
Пленэр «Liepājas marīna» придумали и проводят художники и галеристы Айвар и Инга Клейнсы. Начали в 1996-м как трехлетнюю акцию Mosties, celies, strādā! («Проснись, вставай, работай!»). Главный акцент тогда делался на историческую застройку города. Затея оказалась настолько удачной, что пленэр стал постоянным и поменял название на «Город и море», а в последние лет десять больше тяготеет к морской тематике, что отражается и в названии.
Pirmajās plenēra dienās tā organizators Aivars Kleins pamanījis, ka, lai gan kādreiz akvareļu glezniecība šeit bijis retums, tagad jau izveidojusies grupa no pieciem akvarelistiem. Viņu vidū arī ukraiņu gleznotāja Marija Ribina-Tkača. Pirmo reizi ieradusies "Marīnā" pagājušogad, un šoreiz viņai līdzi arī vīrs Aleksandrs. "Mēs būtībā esam uztaisījuši tādu kā akvareļu glezniecības bloku," viņa teica. Un piebilda, ka eļļas krāsas un glezniecības piederumus ir grūtāk pārvest pāri robežām.
— Taču tehniskā ziņā tas, kas sanāk ar eļļu, neizdosies ar akvareļiem. Un tas, kas sanāk ar akvareļiem, faktiski pateicoties ūdenim un papīram - tas dziļums, gaisīgums, telpa - ar eļļas krāsām nesanāks nekad! Tas nav mans subjektīvais viedoklis, vienkārši tehnisks process. Ja ar akvareļiem sasniedz to gaisīgumu un vieglumu, tas ir pats patīkamākais efekts, balva pašam māksliniekam, — viņa teica.
Un kāpēc Marija atgriezusies Liepājā, turklāt nevis viena pati, bet kopā ar savu vīru, gleznotāju?
— Šeit ir ļoti daudz iedvesmas, daudz brīvības radošumam. Ir gan vecpilsēta, gan veca un jauna industriālā arhitektūra, gan aktīva osta, proti, prom un šurpnākošie kuģi un jahtas... Jau tas vien dzīves kolorītam piešķir rezonansi, tu redzi dažādus līmeņus gan dzīvē, gan atpūtā...
Plenēros īpaši acīs iekrīt pilsētas parastā ikdienas dzīve. Mākslinieks redz tās spilgto seju, paskaidroja Marija. Liepājā iedvesmai pietiek ar jūru vien, taču kādu citu no māksliniekiem vairāk pievilkusi tieši osta. "Bet plenēra beigās kāds jau bija pārgājis uz portretiem un ziediem - informācijas pārsātinātības dēļ." Ukraiņu māksliniecei Liepājā īpaši patīkot saulriets - gaisa plūsmas un mākoņi rada satriecošu ainavas ritmu. Debesis un gaiss šeit ir pavisam citādāki nekā viņas dzimtenē, jo tveicīgajos dienvidos gaiss ir nekustīgs, un arī ainavas tur pavisam citas. Tajā arī kolorīts - un arī mākslinieka prieks. Pēcāk arī skatītāja.
Latvijas mākslinieks Aleksandrs Ņeberekutins "Liepājas marīnā" nonācis pirmoreiz. Arī viņš darbojās ar akvareļiem. Pirmām kārtām aiz noblesse oblige, jo viņš taču ir Latvijas Akvarelistu starptautiskās savienības prezidents. Otrkārt, tā ir viņa iecienītākā tehnika, lai gan viņš glezno arī ar eļļas un akrila krāsām.
— Uz Liepāju nebraucu ar savu transportu, tāpēc sanāca paņemt tikai akvareļus. Es ar prieku... Nākamreiz pastrādāšu arī ar eļļas krāsām, jo šeit ir ļoti skaisti, — nosaka Aleksandrs.
— Proti, jūs plānojat braukt arī nākošgad?
— Obligāti! Ja ielūgs, obligāti! Liepājā es jau gleznoju, kad pagājušogad šeit svinēju savu vārda dienu, taču nekad nebūtu iedomājies, ka šeit notiek tik foršs plenērs.
Aleksandram Liepājā jau ir iecienītākā gleznošanas vieta - krustojums starp Graudu, Jūras ielu un Kūrmājas prospektu. "Šajā pleķītī var pagriezties uz vairākām pusēm un strādāt." Un kā vēl — jo tur no visām pusēm ir grezns jūgendstils! Mākslinieks norādīja uz vienu no darbiem, kurā milzīgi negaisa vāli tūlīt grasās aprīt kuģīti: "Vakar es pat ieliku feisbukā dāvanu visiem pasaules akvarelistiem, jo debesis bija tās labākās, tūlīt bija jāsākas vētrai. Es tādu brīnumu vēl nebiju manījis - ka tā ņemtu un atnāktu un pārmestos mākoņi..."
Saskaņā ar tradīciju apmeklētāji noslēdzošās izstādes laikā balsoja par iepatikušos mākslinieku darbiem. Inga Kleina, pie kuras visu laiku nāca klāt skatītāji ar lūgumu piešķirt jaunu riekšavu ar oranžajiem balsošanas riņķīšiem, kā nākas atgādināja: "Ne vairāk kā viens katram māksliniekam, savādāk nav godīgi!". Skatītāju simpātiju balva tika Aleksandram Ņeberekutinam. Aivars Kleins komentēja, lūk, "Veni, vidi, vici." Savukārt Liepājas Kultūras departamenta balvu piešķīra Neonillai Medvedevai, jaunai māksliniecei no Rīgas, kura marīnā piedalījās otro reizi.
Sasummējot personīgos iespaidus, sarunas ar paziņām un aprautas replikas no publikas puses, var teikt, ka 23. plenērs sanācis lielisks. Organizators Aivars Kleins piekrīt: "Ļoti labi viss sanācis. Vienkārši super.''
— Tev bija pilnīga taisnība, sakot, ka ar sarkanajiem ķieģeļiem fonā gleznas izskatīsies pilnīgi citādāk. Tas ir vienkārši lieliski! - atzinās Rus.lsm.lv korespondente. (Šogad noslēguma izstāde pirmo reizi ilgos laikos notika nostāk no Jūras svētkiem. Par mākslinieku bāzes vietu plenēŗa laikā kļuva vecais šķūnis Vecajā ostmalā 53. Izstāde notika turpat, pie šķūņa sienām.)
— Galvenā ideja bija tāda, ka ir laiks kaut ko mainīt. Pārdomājām dažādus variantus, un šis ir pats labākais, kas vien varēja būt. Un tagad, pēc šī plenēra, uzreiz gribas nākamo. Tāpēc, ka mums ir sanācis tās kūlenis — nomainījām gan dzīves vietu, gan izstādes vietu. Un tagad mēs te esam labi iekārtojušies - uz ilgu laiku!
— Nākamo, 24. plenēru, atkal sauks par "Liepājas marīnu"? Tu teici, ka tēmu "Pilsēta un jūra" atstāsi jubilejas gadam, 25.
— Redzams, ka puse mākslinieku grib gleznot arī arhitektūru — Aivars teica, pamādams uz simtiem izstādes gleznu. — Bet kad lija, tad gleznoja arī cits cita portretus. Varbūt jau nākamajā gadā būs "Pilsēta un jūra", gatavosimies jubilejai.
— Jau zini, kurus aicināsiet nākamgad?
— Diezgan apgrūtinoša situācija sanāk. Māksliniekiem šeit patīk. Es, par to, protams priecājos. Taču viņu ir daudz, un kādam nākas atteikt. Ļoti sasāpējis jautājums. Zinu, ka Druskininkos uz rudens plenēru par godu Čurļoņa dzimšanas dienai aicina maksimums 12-15 gleznotājus, un katru gadu citus. Labi, mūsu plenēram pašlaik nav tāda skaļa nosaukuma, mums Liepājā nav ne Rotko, ne Čurļoņa... Un tomēr... Pieredze rāda, ka ideālais dalībnieku skaits mūsu plenērā ir drusku virs 30. Šogad trešdaļa no viņiem "Liepājas marīnā" bija pirmoreiz.
Rezumējot - pašlaik gribu atpūsties un domāt pēc tam.
