Unikālus kaligrāfijas mākslas darbus Turcijas dienu ietvaros šobrīd var aplūkot Rīgas Kongresu namā izstādē “Mevlevī māksla”.
“13 gadsimtus seno Austrumu kaligrāfijas mākslu sāku apgūt, kad man bija 20 gadu, un 24 gadus es sevi nepārtraukti pilnveidoju,” pastāstīja Stambulas Marmara universitātes kaligrāfijas mākslas profesors Fatihs Ozkafa. “Mācos pats. Tikai pēc astoņiem gadiem es saņēmu sertifikātu, un tagad man ir arī skolnieki.”
Apgūt seno arābu kaligrāfijas mākslu esot sarežģīti. Tajā svarīgāka ir melnā krāsa, bet akcentam lieto arī sarkano un zīda diega pavedienu – lai krāsa neizplūst. Iluminācijas ar zeltu aizsākumi meklējami 13.gadsimtā, un to māceklis pārmanto no meistara.
Katrā kaligrāfijas darbā ir gan vertikālas, gan horizontālas līnijas. To nozīmi skaidroja Tuvo Austrumu niedras flautas mūziķis Dāvis Puķe: “Vertikālās līnijas simbolizē tiekšanos uz augstāko – tie ir mūsu sapņi, idejas, tā ir mīlestība un iedvesma. Horizontālās līnijas savukārt ir mūsu zemes dzīve visādās izpausmēs.”
Galvenais izteiksmes līdzeklis ir arābu raksti. Islāma kultūrā tiem ir milzu nozīme, jo pastāv aizliegums attēlot jebkuras dzīvas būtnes, tāpēc mākslinieks nodod skatītājam savu vēstījumu ar ornamentu un kaligrāfijas palīdzību. Pats kaligrāfijas process no meistara prasa maksimālu prāta koncentrētību, bet vienlaikus arī pilnīgi atslābinātu ķermeni un iekšēju mieru, uzsvēra Puķe.
