Kristīne Graudule-Putniece: ''31.decembrī es simboliski sakravāju koferīti, kur es saliku visus tos instrumentus, kas man būs vajadzīgi gadam.''
Simboliskā koferīša saturu, kā stāsta Kristīne Graudule-Putniece, veidoja zīmuļi, krāsas un otas, un jau 2016.gada 1.janvārī viņa šos instrumentus lika lietā, lai uzzīmētu gada pirmo zīmējumu. Tam sekoja 365 citi, katru dienu pa vienam.
"Es nemaz nedomāju par rezultātu. Es ļāvos. Es sev tā nostādīju, ka es zīmēšu divas līdz trīs stundas dienā, un tad katru dienu ķēru tos mirkļus, kad es varētu zīmēt. Jo ir dienas, kad no agra rīta līdz vēlam vakaram es esmu aizņemta. Ir pāris darbiņi, kurus es nopublicēju kaut kur divas minūtes pirms pusnakts," atceras Kristīne Graudule-Putniece.
Visgrūtāk bija iesākto turpināt, kad pavasarī Kristīne saslima ar gripu, bet darbi tomēr tapa. Kristīnei jau nevienam nebija jāatskaitās, tas bija izaicinājums tikai un vienīgi sev pašai, ideja, par kuru bija dzimusi kādā radošas un cilvēciskas krīzes brīdī.
Sistemātiskā strādāšana, katras dienas zīmīgāko mirkļu fiksēšana palīdzēja arī vērīgāk paskatīties uz savu dzīvi, pilnasinīgāk izbaudīt to.
Katra Kristīnes zīmējuma centrā ir kāds konkrētai dienai raksturīgs tēls.
Kristīne Graudule-Putniece: „Šis zīmējums ir tieši pirms gada 31.janvārī, un tur es esmu uzzīmējusi smilšu pulksteni. Tas vairāk ir tādēļ, ka tieši pirms gada, kad es veselu mēnesi biju zīmējusi, tad es sapratu caur šiem zīmējumiem, cik svarīgs ir tev dotais laiks un tas, kā tu to izmanto, kā tu nostādi savas prioritātes. Īstenībā katram darbam ir savs paskaidrojums. Piemēram, kādā zīmējumā redzama pienene, kas bija pirmā pienene, ko es ieraudzīju tajā gadā. Tāpat sarkanais āboliņš, ko es pirmo reizi ieraudzīju uzziedam”.
Daudzi Kristīnes zīmējumi apliecina, cik ļoti ikvienu no mums ietekmē norises dabā. Piemēram, priecājoties par pavasari, 1.marta zīmējuma centrā viņa likusi veļas knaģus, paskaidrojot, ka tie ir simbols, ar kuru paņemt un pieknaģēt pavasari, lai tas ilgāk pie mums kavējas.
Maijs atspoguļots ar aliču, ābeļu un peoniju ziedēšanu, pirmās zemenes sārtošanos, pieneņpūkām un rukolām, un katra maija diena sniegusi tik daudz emociju, ka par 31.maija tēlu Kristīne izvēlējusies "Philips" bateriju kā simbolu milzīgajai pozitīvajai enerģijai, ar kuru viņa ir piepildīta.
Rudens pusē savukārt iedvesmo rudens dabas veltes, un par sviesta beku, kas līdz ar Kristīni ceļojusi pa upi, viņai īpašs stāsts:
„Mēs braucām pa Irbes upi. Es no rīta biju atradusi sēni, un zināju, ka to vakarā zīmēšu. Visu dienu es to vedu sev līdzi laivā, un vakarā pie ugunskura uzzīmēju."
Līdzās ceļojumiem pa Latviju, Kristīne pērn arī snovojusi Alpu kalnos, kā arī pabijusi Šrilankā, un arī tas, protams, atspoguļots zīmēšanas maratonā:
„26.novembris. Tā bija vissmagākā diena pagājušajā gadā. Es biju Šrilankā, tur saslimu, gulēju „mistiskā” hotelī un domāju – vou, šodien tiešām būs pirmā diena, kad neko neuzzīmēšu. Taču man tas izdevās. Pašai nav ne jausmas, kā es to izdarīju. Uzzīmēju mazu banānu. Tas bija vienīgais, ko es varēju apēst. Uzzīmēju un apēdu."
Kristīnes Graudules-Putnieces izstādi „Zīmēšanas maratons – 366” varēs aplūkot Rīgā, Kalnciema kvartāla galerijā no sestdienas, 4.februāra.
