Jāņa Avotiņa izstāde «Svētki» Viļņā – Baltijas valstu atmiņas kopizjūta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros 13. februārī Viļņas laikmetīgās mākslas galerijā “Vartai” atklās starptautisku atzinību guvušā latviešu mākslinieka Jāņa Avotiņa personālizstāde “Svētki”, informē izstādes kurators un biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols .

Tā būs līdz šim plašākā mākslinieka personālizstāde Baltijas valstīs un sniegs mākslas interesentiem unikālu iespēju iepazīties ne tikai ar pēdējos gados, bet galvenokārt īpaši šai izstādei radītām gleznām, skulptūrām un zīmējumiem.

Jānis Avotiņš (dzimis 1981. gadā, Rīgā) ir viens no nozīmīgākajiem un spilgtākajiem pēdējās desmitgades Baltijas valstu laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, kura darbi ir kļuvuši aktuāli pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā. Mākslinieks regulāri piedalās grupu izstādēs un kopš 2003. gada ir sarīkojis vairāk nekā trīsdesmit personālizstādes muzejos un galerijās ASV, Austrijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē, Vācijā un citās pasaules valstīs.

Izstādes laiks un nosaukums sasaucas ar Baltijas valstu simtgades svinībām. Svētki vēl nesenā pagātnē bija ietekmīgs manipulācijas līdzeklis padomju varas rokās. Kā jau viss, kas cilvēkiem tika uzspiests ideoloģisko mērķu vārdā, arī tautas manifestāciju obligātais raksturs drīzāk grāva, nevis veicināja cilvēku kopības sajūtu. “Kas organizēja šīs ovācijas?”, jautāja Staļins, uzzinājis par aplausu vētru, kuru Annas Ahmatovas dzejas vakara noslēgumā klausītāji veltīja dzejniecei kādā pārpildītā Maskavas kultūras namā. Spontānas un brīvprātīgas kopības izpausmes padomju varai bija bīstamas, tādēļ nevēlamas.

Mākslinieks Jānis Avotiņš daudzu gadu garumā iedvesmu un motīvus saviem darbiem ir smēlies nesenās pagātnes vizuālajā mantojumā – valsts un privātos arhīvos atrastās fotogrāfijās, retušētajos padomju laika preses attēlos un pilsētu ceļvežos. Kultūrvēsturiskās liecības Avotiņš ne vien izmanto kā “celtniecības materiālu” jaunradei, bet kā rūpīgs arheologs savās gleznās un zīmējumos tiecas atbrīvot attēlus no nevajadzīgiem semantiskiem uzslāņojumiem, nereti dzēšot norādes, kuras liecina par viņa darbos attēloto figūru novietojumu kādā konkrētā laiktelpā. Attēli no pagātnes Avotiņa darbos tiek pārcelti citā izplatījumā – tādā laika dimensijā, kāda piemīt vienīgi mākslas darbam – mākslas pašlaikā. Figūras viņa monohromajos darbos pārvēršas svinīgos atmiņu tēlos, kuri iznirst mūsu apziņas virspusē no tālākas vai nesenākas pagātnes. Avotiņa darbiem ir raksturīga īpaša intimitāte, sastapšanās ar viņa radītajiem tēliem izstādes apmeklētājiem ļauj mākslinieka veikumu papildināt ar savas pieredzes motīviem. Vienlaikus tie ir arī atvērti maksimāli plašai uztveres pieredzei un interpretācijas iespējām, aizpildot tukšās vietas un veidojot atmiņu kopizjūtu. Izteikta kopīgos atmiņu tēlos, Jāņa Avotiņa māksla līdzīgi svētkiem mums piedāvā vienojošo.

Izstāde notiek, biedrībai “Latvijas kultūras projekti” sadarbojoties ar mākslas galerijām “Vartai” (Viļņa), “Ibid Gallery” (Londona / Losandželosa), “Rüdiger Schöttle” (Minhene) un “Vera Munro” (Hamburga). Izstāde top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai-100” un Latvijas vēstniecības Lietuvā atbalstu. Izstāde būs aplūkojama no 13. februāra līdz 23. martam laikmetīgās mākslas galerijā "Vartai".

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti