Izstādot Čurļoņa darbus Rīgā, aicina doties uz Kauņu

Čurļoņa Kauņas Nacionālā mākslas muzeja direktors Osvalds Daugelis intervijā Latvijas Radio raidījumam "Kultūras Rondo" sacīja, ka, izstādot mazu daļu no slavenā lietuviešu mākslinieka darbiem Rīgā, muzejs vēlas aicināt doties uz Kauņu iepazīt Čurļoņa daiļradi pilnīgākā veidā.

Čurļoņa Kauņas Nacionālais mākslas muzejs šobrīd ir sakrājis 223 vai 224 mākslinieka darbus, kuri pieskaitāmi glezniecībai, intervijā atklāj muzeja direktors Osvalds Daugelis. Pēdējo gaidu laikā muzeja krājumu izdevies papildināt ar trijām gleznām.

Rīgā apskatāma neliela daļa no Čurļoņa muzeja pastāvīgās ekspozīcijas darbiem, stāsta Daugelis, jo izstādi Rīgā tās veidotāji uzskata par aicinājumu doties iepazīt Čurļoni Kauņā.

Savukārt mākslas muzeja "Rīgas Birža" izstāžu kuratore mākslas zinātniece Vita Birzaka nepiekrīt Daugeļa apgalvojumam par Rīgas izstādes pieticību, norādot, ka ieskatu gleznotāja un komponista Čurļoņa daiļradē izstādē sniedz iespaidīga darbu izlase – 20 gleznas, 30 zīmējumi un 40 fotogrāfijas, kuru labākai uztverei un kā neatņemama ekspozīcijas sastāvdaļa fonā skan paša autora sacerētā mūzika.

Sarežģītākais bija abus šos autorus [Mikaloju Čurļoni un Rūdolfu Pērli] līdzvērtīgi parādīt vienā telpā,”  par izstādes veidošanas procesu stāsta Vita Birzaka.

„Biržas zāle nav no vieglākajām zālēm,” skaidro kuratore. „Tā ir ar lielām ambīcijām tīri vizuāli, tāpēc ar lielām pārdomām un sirds drebēšanu mēs izmantojām ideju, ko pirms vairākiem gadiem piedāvāja divi mākslinieki-scenogrāfi – Reinis Suhanovs un Rudolfs Bekičs. Tie ir trīs pusloki, kuri no vienas puses atdala, bet no otras puses savieno šo divu personību darbus.”

Ceru, ka skatītāji ieraudzīs arī Biržas zāli šoreiz neparastā veidā,” piebilst Birzaka..

„Skatoties izstādē, kā tas viss ir izveidojies, man galīgi nerodas doma, ka viens varbūt ir augstāka līmeņa, bet viens ir pakārtots,” uzsver mākslas zinātniece.

Kā vēstīts, mākslas muzejs „Rīgas Birža” iesāk 2014.gadu ar divu spilgtu un savdabīgu 19.–20. gadsimta mijas mākslinieku tikšanos vienā kultūras telpā. Latvieša Rūdolfa Pērles (1875–1917) un lietuvieša Mikalojus Konstantina Čurļoņa (1875–1911) darbi veido simbolisma virzienam raksturīgo fantastisko tēlu, ilgpilno noskaņu pasauli, kur zemapziņai, sapņiem ir ļauts pieņemt reālus apveidus. Izstādes tematiskie motīvi – daba un senvēsture – abiem ir tikai vizuāla atslēga, lai tiektos izprast lietu un parādību būtību.

Par to, cik nozīmīgs ir M. K. Čurļoņa atstātais radošais mantojums Lietuvas kultūrai, par muzeja kolekciju, to, kā un kāpēc dzima iecere vienā izstādē apvienot divus lielus Baltijas simbolistus, un to, cik veiksmīgi šī ideja tika īstenota Rīgā, apmeklētāji varēs uzzināt, atnākot uz „Sarunu muzejā” ar Čurļoņa Kauņas Nacionālā mākslas muzeja direktoru un reizē izstādes līdzkuratoru Osvaldu Daugeli.

Caur tēlainām kompozīcijām, jūras ainavām un senās Lietuvas motīviem šī tikšanās ļaus pacelt noslēpumainības un misticisma plīvuru no simbolisma mākslas un mākslinieka personības, atklāt citu realitātes dimensiju, kura bija tik tuva un saprotama Čurļonim. Saruna notiks latviešu valodā.

Otrā tikšanās ekspozīcijā paredzēta 2.martā plkst. 15, kad Latvijas sadaļas kuratore Dr. art. Dace Lamberga piedāvās savu stāstījumu par simbolisma laikmeta mākslu, šoreiz vairāk pievēršoties Rūdolfa Pērles daiļradei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti