Kā 20.gadsimta sākumu - jūgendstila laikmetu redz 21.gadsimta mākslinieki, to skaidroja Ruta Rikše.
Gētes institūtā prezentētajā izstādē centrālā loma ir Romana Feieršteina grafiskajiem cikliem. Šie darbi atklāj mākslinieka unikālo māksliniecisko ideju – visu latīņu alfabēta burtu interpretāciju un attēlojumu arhitektonisku skiču formā jūgendstila kultūrvēsturiskajā kontekstā. Jūgendstila arhitektūrai Hamburgā un Rīgā ir veltīti arī Ļubovas un Annas Simoņenko kolāžu un fotogrāfiju cikli.
Pēdējos 20 gadus ģimene dzīvo gan Maskavā, gan Hamburgā un ir iekļāvusies abu pilsētu arhitektu dzīvē.
"Mums ir liela pieredze. Es runāju par saviem vecākiem un sevi. 20 gados, kopš dzīvojam Vācijā, Hamburgā esam kopā izveidojuši 60 personālizstādes. Visi esam arhitekti. Pabeiguši Maskavas Arhitektūras institūtu,” stāsta Anna Simoņenko. „Šajā trijotnē es piedalos gan kā māksliniece, gan kā izstāžu kuratore.”
Aizvadītajos divos gados šī izstāde Gētes institūtā ir jau trešā Latvijā. Anna zinīgi un sirsnīgi runā par Latvijas pieredzi.
"Kāpēc interesējāmies par jūgendstilu? Tāpēc, ka tajos laikos – no 1901. līdz 1915. gadam – dzīvoja arī mana vecmāmiņa. Jūgendstils kā burvīga parādība sastopama visā Eiropā – mākslā, arhitektūrā, modē un dizainā. Protams, ļoti daudz kas no jūgendstila ir atrodams Rīgā. Mazāk to redzam arī Hamburgā,” skaidro Anna Simoņenko. „Mūsu ģimene jau 20 gadus dzīvo Hamburgā, tāpēc radās ideja parādīt abu pilsētu sasaisti tieši jūgendstila gados, cik daudz kopīga bija abām Hanzas pilsētām."
Lai papildinātu izstādē redzamo un vairāk pastāstītu par izsmalcināto gadsimtu mijas stilu, kura spilgtas liecības saglabājušās abās pilsētās, 24. aprīlī plkst. 18.30 piedāvājam lekciju „Daba kā iedvesmas avots jūgendstila mākslā”. Lektore – Agrita Tipāne, Rīgas Jūgendstila centra direktore. Izstāde būs atvērta līdz 13. maijam.
