Kultūras ziņas

Sākas “Eirovīzija”!

Kultūras ziņas

LNSO noslēguma koncertā Rahmaņinovs, Ditijē, Maskats

Jūrmalas muzejā A. Ģērmanes, I. Gaujas un A. Dobičina tēlu pasaule

Dubļi, dūņas, viela un lauka relikvijas – Jūrmalas muzejā jaunas izstādes

Jūrmalas muzejā aplūkojamas divas jaunas izstādes. Gleznotāja Agnija Ģērmane kopā ar scenogrāfi Ināru Gauju izstādē "Dubļi. Dūņas. Viela" dalās sajūtu pieredzē par dubļu un dūņu vielisko substanci un dziedējošo būtību, savukārt jaunais tēlnieks Ansis Dobičins "Lauka relikvijās" rada pieminekļus ikdienā sastopamām lietām.

Jūrmalas muzejs maijā svin sešdesmito jubileju un no 11. maija piedāvā aplūkot izstādi, kurā sastopas laikabiedres – gleznotāja Agnija Ģērmane un scenogrāfe Ināra Gauja. Izstāde "Dubļi. Dūņas. Viela" radīta, iedvesmojoties no dubļu vannām un šai pirmvielai piemītošās dziednieciskās būtības.

"Man šī tēma sākās ar brīdi, kad es nokļuvu Druskininku sanatorijā un mani ietina dubļos, un man šī pieredze tik ārkārtīgi patika. Man bija sajūta, ka man nav ādas, tie siltie dubļi radīja sajūtu, ka es turpinos izplatījumā, ka es esmu kopā ar visu apkārt," stāsta māksliniece Agnija Ģērmane. "Tā ir gandrīz neuzgleznojama lieta, es viņu mēģināju gleznot tā, kā es gleznoju ar savām metodēm, ar savu reālistisku piegājienu."

Agnijas Ģērmanes darba "Sakņu ķermeņi" fragments.

Dzīvā zeme, pagātnes slāņi, un ķermeņi. Gleznām doti mitoloģisku tēlu vārdi kā "Fiona", "Ādams", "Brunhilde" vai "Lilita".  Tēli uzplaiksnī kūdras ieguves lauku mistērijās un dūņu dziedniecības rituālos – tie ir pieskārieni, saskarsme ar vielu – dzīvo zemi, pagātnes slāņiem, ķermeni un sevi.

"Es nekad neesmu no dubļiem baidījusies, es neesmu tā gleznotāja, kas grib visu tīru. Es atceros sevi ļoti maziņu, tupam pie peļķes un caur rokām laižot dubļus, man tas ir iesēdies kā ļoti jauks process, to varbūt labi zina keramiķi. Un tad es gleznoju ar savām rociņām, bez cimdiem, man patīk just to eļļas krāsas vielu, tāpēc man ir faktūra, es visādi ar to eļļas krāsu ņemos tā kā ar vielu, kā ar plastiku," turpina Agnija Ģērmane.

Papildināt gleznu radīto atmosfēru ar scenogrāfijas elementiem Agnija Ģērmane uzaicināja mākslinieci Ināru Gauju, kuru arī uztrauc Latvijā izpostīto sanatoriju tēma.

"Agnijai gleznas ir ļoti vieliskas, savukārt man dubļi kā viela arī ir ilgstoši apaugļojusi manu prātu, tā ir mana tēma. Man dubļi un dūņas kā viela liekas ārkārtīgi dziļa viela pārdomām par to, kā Rainim dzejoļu krājumā "Gals un sākums", kad tas viss, kas nomirst, paliek par dubļiem un dod augsni jaunai dzīvībai, ka dubļi tas ir nebeidzams process un tā ir augsne jebkam," stāsta Ināra Gauja.

Viņa savas instalācijas "Dubļi. Gaita" papildina ar apcerējumiem, ka katram kulturālam latvietim mājsaimniecībā ir noplīsušu adītu vilnas zeķu pāri ar sentimentālu nozīmi, jo latvieši ir vilnas zeķu un dubļu bridēju tauta.

"Vienmēr mani ir fascinējuši lietu stāsti. Man patīk lietas, kuras kaut ko stāsta. Es esmu šeit veidojusi savus stāstus no lietām, kas ir pie manis atnākušas. Man gribētos domāt, ka tas ir stāsts par mūsu dzīvēm, par mūsu dubļu dziednīcu dzīvēm, kādas viņas ir bijušas, kas viņas ir tagad, vai viņas vispār ir vai varētu būt, un kas ir katram indivīdam tas, kas viņu dziedē dzīves laikā," skaidro māksliniece.

Turpat Jūrmalas muzeja otrā zālē tēlnieks Ansis Dobičins meklē un pārrada cilvēka atstātos nospiedumus vidē personālizstādē "Lauka relikvijas".

"Šiem darbiem es iedvesmojos no apkārtējās vides, no maznozīmīgiem vai nejaušiem objektiem, kas ir nepārtraukti mums apkārt, es vēlējos pārveidot viņus mākslas objektos, ar klasisku tēlniecību padarīt viņus par skulpturāliem objektiem kā tādus pieminekļus marginālijām," atklāj mākslinieks.

Anša Dobičina darba "Trofeja" fragments

Ansim Dobičinam patīk paļauties uz nejaušībām un dabas procesiem, radot pieminekļus lietām – maisiņam vai zaram.

"Man svarīgi parādīt skatītājiem, ka visādas lietas ir mākslas, estētikas vērtas, lai viņās iedziļinātos, viņas var stāstīt daudz dažādus stāstus, lai kāds tas priekšmets nešķistu, viņā var redzēt gan dzīves un filozofiskās patiesības vērot caur koka atveidu, sarkofāgu," uzsver Dobičins.

Oficiālā izstāžu atklāšana notiks šo sestdien, Muzeju nakts pasākumu laikā. Bet skatītājiem izstādes jau ir atvērtas. Ieeja Jūrmalas muzejā ir bez maksas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt