Radīšanas nepieciešamība rosina meklēt vietu un laiku, kur piepildīt radošās izzināšanas alkas. Par šādu vietu jau desmito gadu kļuvušas Cēsis, kur notiek seno zināšanu pārcelšana jaunā kvalitātē – biedrības “Art Cēsis” organizētā meistarības pilnveides skola māksliniekiem, kuri vasarās apgūst glezniecības senās tehnikas, padziļinot zināšanas un prasmes.
“”Art Cēsis” ir mākslinieku biedrība, kura rūpējas par gleznotājiem, par notikumiem, par izstādēm, par kultūras procesiem,” skaidro biedrības priekšsēdētāja Inese Ciekure. “Mums ir tā sanācis, ka tieši vizuālajai mākslai, glezniecībai mēs pievēršam vislielāko nozīmi un uzmanību un jau desmito gadu veidojam Cēsu glezniecības skolu.”
Glezniecības meistardarbnīca desmit gadu laikā izaugusi par profesionālu satikšanās vietu māksliniekiem, kuru dzīve bija vai ir saistīta ar Cēsīm. Viņu vidū šogad – Jānis Dukāts, Ansis Rozentāls, Signe Vanadziņa, Laima Bikše, Jānis Šneiders, Ritums Ivanovs ar dēliem, kā arī Jānis Blanks un Reinis Liepa.
Profesionālam māksliniekam plenērs ir iespēja apgūt jaunas prasmes. Gleznotājs Reinis Liepa stāsta: “Man personīgi ir interesanti, kā tā eļļas krāsa pati top, kā tiek sajaukta un kā turas pie metāla, jo šajā plenērā mēs mācāmies gleznot uz metāla – sagatavot, nogruntēt un tad gleznot. Tas ir pats interesantākais, vai tā krāsa turēsies vai neturēsies, vai tā tehnoloģija strādā. Tas man ir pats interesantākais, jo pirms simts gadiem reklāmas arī gleznoja uz metāla, vara plāksnēm, un tā cilvēki radīja reklāmas un lietoja šo tehnoloģiju.”
Intensīvi gleznojot, nepilnās divās nedēļās katru vasaru tiek apgūta un pilnveidota kāda sena glezniecības tehnika, kas vienlaikus kļūst par sevis paša izziņu un spēju pārbaudi.
“Māksliniekiem jāprot uzgleznot tā, lai darbs saglabātos pēc simts, divsimt un vairāk gadiem. Tāpēc māksliniekiem jāzina gleznošanas tehnikas un jāpārvalda tehnoloģijas, lai cilvēki pēc gadu desmitiem saprastu, ko šodien domājuši mākslinieki” – ar šādu pārliecību Cēsu gleznotāju skolas dalībniekus izglīto restaurators un ikonu gleznotājs Dmitrijs Laščetko.
“Mēs esam jau apguvuši savās vasaras skolās olu temperu, enkaustiku, vaska glezniecību, fresku, mācījušies arī akvareļkrāsas paši gatavot. Un šinī gadā mūsu izaicinājums bija paņemt citu virsmu, paņemt metālu, alumīniju, kas ir mūslaicīgs materiāls, un strādāt ar viņu ar ļoti senām metodēm gatavojot eļļas krāsas, un, lai šos darbus var arī izstādīt pilsētvidē,” atzīmē Inese Ciekure.
Visi plenēra darbi, kas gleznoti uz alumīnija plāksnēm, tiek izstādīti Cēsu pilsētvidē – izstādē "Ornamenti" un būs apskatāmi līdz augusta beigām.
