Ne tikai valsts muzeju, bet arī katra pašvaldības muzeja darbības principus nosaka Muzeju likums, taču pašu muzeju rokās ir savstarpējas sadarbības veidošana – ar šādu paziņojumu klajā nācis Cēsu Vēstures un mākslas muzejs un Talsu novada muzejs, ilgtermiņa līgumā nostiprinot vienotus mērķus.
Šāda veida novadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota praksē. Līgums paredz gan kopīgus pasākumus, gan arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Iniciatīva piederējusi Talsu muzeja direktoram Uldim Jaunzemam-Pētersonam, mākslas zinātniekam, kurš 2022. gadā bija arī Latvijas paviljona kurators Venēcijas arhitektūras biennālē. Sadarbības plāni dzimuši pagājušogad, aizbraucot pieredzes apmaiņā pie kolēģiem uz otru Latvijas pusi. Cēsnieki izrādījuši interesi arī savā pilsētā parādīt Venēcijas biennāles ekspozīciju. Tad Talsu muzeja vadītājam ienācis prātā, ka muzeji varētu regulāri mainīties izstādēm, kas citādi neaizceļotu no Kurzemes uz Vidzemi un otrādi.
"Gada laikā tas viss apauga [ar ideju], ka mēs varētu arī citas lietas darīt. Kurzeme un Vidzeme ir savā vēsturiskajā attīstībā diezgan atšķīrusies, tas varētu būt labs pamats pētnieciskajai sadarbībai. Mēs līgumu slēdzam uz pieciem gadiem, katru gadu Talsu muzejs dos Cēsu muzejam vienu lielo izstādi un Cēsu muzejs – Talsu muzejam," skaidroja Jaunzems-Pētersons.
Uldis Jaunzems-Pētersons stāsta, ka pirmais sadarbības auglis būšot baudāms jau no 20. aprīļa – Cēsīs, Raiņa kvartālā, atklās Venēcijas biennāles 18. arhitektūras izstādei radīto paviljonu "T/C Latvija". Papildus uz Cēsīm no Rīgas Mākslas telpas ceļos arī interesanta mākslinieka Anša Rozentāla – Jaņa Rozentāla tiešā radinieka – izstāde "Skats apkārt", kurā viņš pēta ainavas žanra transformāciju laikmetīgajā mākslā, ar to arī tikko aizstāvējis mākslas doktora grādu. Cēsīs izstāde vēl tikšot papildināta, un ieejai atrasts pavisam negaidīts risinājums – caur lielveikalu.
Cēsu muzeja direktore Ināra Bula par sadarbību ar Talsu muzeju ir gandarīta – kopā vieglāk būšot ne tikai ģenerēt idejas, bet arī piesaistīt finansējumu izstādēm. Arī Cēsu pašvaldība iniciatīvu vērtējot atzinīgi.
"Viens nav cīnītājs laukā, pašvaldību muzejiem ir jāsadarbojas," uzsvēra Bula. "Vienota pašvaldību muzeju kopiena līdz šim nav bijusi. Varbūt šis arī pamudinātu vairāk būt vienotākiem, īpaši ņemot vērā, kas šobrīd notiek muzeju lauciņā. Kā mēs zinām, ir bijis Ogres gadījums, un arī Talsos kas šobrīd ir noticis."
Cēsu muzeja direktore pieminēja pašvaldību muzeju turbulences, kas rezonēja visā Latvijā – Ogres muzeja "sāgu", kad muzeja vadībai ar pašvaldību izcēlās konflikts sankcijām pakļautā Pjotra Avena porcelāna izstādes dēļ un novada dome atcēla pagājušā gada izstāžu plānu, pēc tam spiediena dēļ aizgāja lielākā daļa Ogres muzeja komandas. Savukārt Talsu muzejs nesen protestā par finanšu likstu mocītās pašvaldības lēmumu pēkšņi cirpt budžetu par 25%, ignorējot iestādes plānus, aizklāja daļu ekspozīcijas.
Joprojām nav pieņemti ilgi gaidītie grozījumi Muzeju likumā, kas pašvaldību muzejiem dotu lielāku autonomiju no saviem "maizes tēviem", bet Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš Cēsu un Talsu muzeju savstarpējo sadarbību tieši tāpēc vērtē ļoti atzinīgi, arī finansiālā aspektā: "Mēs par to tiešām ļoti priecājamies. Apmaiņa ar muzeju priekšmetiem un izstādēm nozarē ir ierasta parādība.
Tiesa, šis ir pirmais gadījums, kad ilgtermiņa sadarbību nostiprina ar līgumu. Tā ir apsveicama iniciatīva, ieguvēji būs abi muzeji."
Kultūras ministrijas speciālists apstiprināja, ka arī Muzeju likuma grozījumi, kas tapa, reaģējot uz Ogres muzeja situāciju, joprojām ir dienaskārtībā un tikšot pieņemti šī gada laikā – cerams, reizē ar punktu par apdrošināšanas mehānismu, deponējot dārgus priekšmetus no ārzemju muzejiem. Šīs izmaiņas likumdošanā savukārt lūdzot lielie valsts muzeji.
Draudus, ka Ogres muzeja situācija varētu atkārtoties kādā citā pašvaldībā, Kultūras ministrija patlaban nesaskatot. Lielāka muzeju autonomija drīzāk esot vajadzīga kā "drošības ventilis nākotnei".
