Zīles Ziemeles gleznu tēli ir šķietami sadzīviski priekšmeti: tenisa rakete, ko kāds uz brīdi nolicis malā, izrullēta mīkla, pārlikta pār mīklas rulli, sarkana tulpe vāzē uz galda. Taču caur viņas otas triepieniem šie tēli iegūst daudz dziļāku vispārinājumu, dažādu nozīmju slāņus un arī garīgās dimensijas klātbūtni.
Centrālais jautājums, kas šoreiz visvairāk nodarbinājis mākslinieci – kur ir vērsts mūsu skatiens, kad mēs lūkojamies uz gleznu vai kādu citu priekšmetu, vai vispār dzīvi un pasauli.
Vaicāta, kas kalpoja par iedvesmas avotu jaunās izstādes stāstam, Zīle Ziemele ved pie gleznas, kuras galvenā varone ir sarkana tulpe: "Varētu teikt, ka izstāde ir veidojusies ap šo it kā vienkāršo ziedu. Tas bija istabā ienests, ielikts vāzē, tas uz mani skatījās, es uz to skatījos un sāku gleznot. Es vēroju, kā tā tulpe veras. Sākumā galviņa bija uz leju, tad tā pacēlās, skatījās uz mani, tad tā atpletās ļoti traki kā tāda skaļa sieviete, kura saka – pievērsiet man uzmanību! Un beigās, pašā pēdējā brīdī tā pacēla galvu augšā, tas skatiens vērsās augšā uz debesīm šajā tulpes pēdējā stadijā. Un kaut kādā ziņā tas zieda galvas ceļš, kur tas skatījās, ir virzījis šo izstādi.
Tā bija caur tulpi ieraudzīta dzīves mistērija. Dzīves ceļš, pieturpunkti, kur mēs apstājamies un kur mēs dodamies tālāk."
Zīles Ziemeles vizuālajiem stāstiem iedvesmas avoti bijuši visdažādākie – skats no lidmašīnas uz naksnīgo Rīgu, ziņu diktores Sandras Zviedres lasītais ziņu izlaidums "Panorāmā", cilvēku rindas vērojumi Vecrīgas pelmeņu ēstuvē un citas it kā pavisam sadzīviskas situācijas, kurās gleznotāja pēkšņi ieraudzījusi ko vairāk. Vairākas gleznas aicina pārdomāt mūsu attiecības ar dienišķo maizi gan tiešā, gan simboliskā nozīmē, to vidū ir darbs "Visiem viss būs", par kuru māksliniece stāsta: "Arī attēlota mīkla, bet jau sagriezta gabaliņos, sadalīta. Un kā nu kuram gabaliņam tas pildījums, dažam vairāk, dažam mazāk. Un jautājums – kas ir tas pildījums, kas ir tas saturs? Tad parādās tur arī fonā mīklas rullis, priekšplānā – nazis – tāda dramatiska, bet reizē mierīga ainava. Kaut kas ir sadalīts, atņemts, salikts kopā, paslēpts. Daudz dažādu pavērsienu šajā darbā."
Gleznas "Aiz žoga" centrā redzams liels galds, taču piekļūšana pie tā ir liegta, tas ir darbs, kas tapis pašā drūmākajā pandēmijas laikā, atklāj māksliniece: "Darbs tapis pirms gada, kad mums bija tāds diezgan saspringts laiks, kad daudzus cilvēkus atlaida no darba tādēļ, ka nebija sertifikātu. Toreiz es pirmo reizi saskāros savā dzīvē, ka tev kaut kas var tikt liegts, – ka tas ir iespējams."
Zīle Ziemele glezno senajā olu temperas tehnikā, kas atšķiras no eļļas tehnikas un ko mūsdienās izmanto ikonogrāfi. Māksliniece atzīst, ka viņai šī tehnika tuva, jo krāsas ir lazējošas un caurspīdīgas, tās viegli klāt slāņu slāņiem, kas ļoti svarīgi viņas mākslinieciskajai izteiksmei gan vizuāli, gan saturiski.
Šī daudzslāņainība arī ir viens no fascinējošākajiem elementiem viņas glezniecībā – atzīst galerijas "LOOK!" pārstāvis Andžejs Maculevičs: "Zīle ir ļoti talantīga māksliniece. Kādu laiku jau sekoju līdzi viņas darbībai. Skatoties uz šiem darbiem, es redzu uzreiz it kā visu latviešu glezniecību, tādu kultūrvēstures stundu. Man tās gleznas patīk arī tāpēc, ka es tur redzu ne tikai to, kas tur uzgleznots, bet arī pilnīgi citas lietas, kas man liekas ļoti forši."
Zīles Ziemeles personālizstāde "Distances" galerijā "LOOK!" būs skatāma līdz janvāra nogalei.
