Mākslinieks Padijs Hārtlijs (Paddy Hartley) ir britu keramiķis, kas savas profesionālās karjeras laikā gājis cauri dažādiem materiāliem un procesiem, darbojoties ne tikai ar keramiku, bet arī digitālo fotogrāfiju un rokdarbu instalāciju, bioaudu kompozīcijām un citām mākslas formām, taču lielākoties viņa darbi runā par to, kā mainās cilvēki, viņu ķermeņi, un kā ar izmaiņām var sadzīvot.
Izstāde "Foetālais valdzinājums" ir keramikas intervence Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā, proti, mākslinieks, apspēlējot tēzi "atšķirības ir normālas", radījis 100 keramikas figūras – nelielus, dažāda paskata cilvēciņus, kas iekļaujas starp muzeja eksponātiem. Daļa no figūrām ir kā vizuāla reakcija uz kādu no eksponātiem, taču otra daļa balstās uz dažādām ārējām atsaucēm, ko provocē muzeja ekspozīcija. Piemēram, lielu iedvesmu mākslinieks guvis no amerikāņu autores Katerīnas Dannas (Katherine Dunn) romāna "Geek Love", kas ir stāsts par ceļojošo karnevālu, tāpat arī starp figūrām var pamanīt atsauci uz Leonardo da Vinči darbu "Vitrūvija cilvēks", un arī citiem mākslas darbiem. Tomēr visas figūras ir kā viena kopīga cirka dalībnieki, kas veido unikālu stāstu. Stāsta mākslinieks Padijs Hārtlijs: "Sākot jaunu intervenci vai projektu, man ir bail, ka "ja nu man neienāks prātā laba ideja, kā atbildēt uz visām šīm apbrīnojamajām lietām". Tagad man jau vajadzētu zināt, ka tas vienkārši notiek, bet tik un tā vienmēr pastāv bailes, ka idejas neparādīsies.
Pirmās dienas, kad apmeklēju izstādi un redzu visus eksponātus, vienmēr ir ļoti satraucošas, bet tad tas viss atnāk, un, līdzko parādās viena ideja, tā viss savelkas kopā, un idejas vienkārši lido.
Tad es arī varu prasīt muzeja darbiniekiem jau konkrētus jautājumus par eksponātiem, lai varētu dažādos veidos tos interpretēt, lai pievērstu cilvēku uzmanību."
Keramikas figūras Hārtlijs sauc par "Foetey Boys", šo vārdu salikumu nevar iztulkot citā valodā, tas radies pēc mākslinieka spēles ar vārdiem, arī vairāki atsevišķie figūru nosaukumi veidoti līdzīgi, taču ir arī figūras, kurām dots nosaukums, balstoties uz konkrēto mākslas darbu, no kura gūta iedvesma.
"Mīlu jebkādas spēles ar vārdiem – man patīk vārdus pārveidot un arī radīt jaunus. Bet es arī gribu, lai cilvēki izbauda manas veidotās figūras, tāpēc tā ir vienkārša spēle ar vārdiem – arī ļoti daudzi figūru nosaukumi ir vienkārša spēle ar vārdiem, bet tajā pašā laikā ir arī figūras ar skaidru vēstījumu, bet ir arī ar ļoti vieglprātīgu, un tas ir jautrs veids, kā spēlēties ar vārdiem, ar vizuālu valodu. Kaut kādā ziņā man, 52 gadus vecam māksliniekam, tas ir veids, kā darbos iekļaut dažādas kulturālas un vizuālas atsauces, ko jaunāki cilvēki var arī nezināt, tāpēc es domāju, ka šādi es viņus ar tām iepazīstināšu un pastāstīšu par lietām, kas nāk no manas pagātnes, lietām, kas mani reiz iedvesmoja," skaidro mākslinieks.
Ar izveidoto keramikas sēriju mākslinieks vēlas ne tikai iepriecināt un izklaidēt apmeklētājus, bet arī iedrošināt doties uz Anatomijas muzeju, tādējādi aplūkojot un iepazīstot tuvāk cilvēka ķermeni.
"Vēlos, lai apmeklētāji smaidītu un izbaudītu darbus. Gribu, lai viņi nebaidītos apmeklēt šādu vietu, jo zinu, ka ir cilvēki, kuri nav sajūsmā par tāda muzeja apmeklēšanu – šeit ir daži diezgan izaicinoši eksponāti, bet tie tiek prezentēti ļoti rūpīgā, pārdomātā veidā.
Gribu, lai cilvēkiem nav bail izzināt cilvēka ķermeni, saprast tā dažādās izmaiņas, un to, ka būt citādam ir normāli, –
mums vairāk vajag pieņemt atšķirības kā normālas," uzsver Hārtlijs.
Izstādi "Foetālais valdzinājums" var aplūkot līdz pat nākamā gada janvārim, taču 19. augustā Latvijas Mākslas akadēmijā tiks atklāta mākslinieka otra izstāde ar nosaukumu "Dzīvības cena", kas uz Rīgu atceļojusi no Bāzeles un radīta, atzīmējot Šveices farmācijas uzņēmuma 125 gadu jubileju.
