Kultūras ziņas

Latvietība. Draudzība. Dejas prieks

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Atklāts vērienīgais Cēsu mākslas festivāls

Atklāts vērienīgais Cēsu Mākslas festivāls

Jau trīspadsmit gadus Cēsu Mākslas festivāls ir neatņemama un spilgta sastāvdaļa Latvijas laikmetīgās mākslas ainavā. Šogad festivāls solās būt tik vērienīgs kā nekad, pievienojot arī pavisam jaunu mākslas telpu – topošo Cēsu Laikmetīgās mākslas centru.

Izstāde “Tuvplāns” jaunajā festivāla norises vietā ir stāsts par latviešu māksliniekiem Ņujorkā. To vidū ir vārdi, kas nozīmīgi pasaules mākslas kontekstā. Viena no izstādes kuratorēm ir Žanete Skarule, kas pati studējusi kino mākslu Amerikā, Kalifornijas Mākslu institūtā.

“Man ir šīs kino režijas fons, tā ir arī mana izglītība, man ļoti patīk stāstīt. Šī izstāde lielā mērā ir stāsti, ne tikai par mākslinieku darbiem, bet arī personībām. Tieši tādēļ mēs ne tikai izstādām mākslas darbus, bet arī attēlojam viņu darba vidi, dzīves vidi un fonu, kas ietekmējuši... Jo tie ir mākslinieki, kas lielāko mūža daļu ir nodzīvojuši ārpus Latvijas, šajā gadījumā Ņujorkā. Daudzus no viņiem mēs pat nepazīstam,” stāsta izstādes “Tuvplāns” kuratore Žanete Skarule.

Viens no lielākajiem Cēsu festivāla atklājumiem ir gleznotājs Ervīns Strautmanis, kura gleznu vērtība tiek lēsta daudzos desmitos tūkstošu un kura darbi iekļauti daudzu nozīmīgu muzeju kolekcijās – Mineapolisas Mākslas institūtā, Fīniksas Mākslas muzejā, Ringlingu mākslas muzejā Sarasotā, Cīrihes "Kunsthaus". Uz izstādes atklāšanu bija atbraukusi arī Strautmaņa ģimene, tostarp kubiešu izcelsmes mazmeitas.

Izstādē “Tuvplāns” jaunajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā redzami arī pazīstamā mākslinieka Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem “The New Yorker” un “The New York Times”, pasaulslavenā fotogrāfa Roberta Mepltorpa iemīļotās modeles Dovannas Pagovkas fotogrāfijas, arī jauno mākslinieku Artūra Virtmaņa un Indriķa Ģelža īpaši festivālam gatavotie jaundarbi. Otra izstādes daļa redzama Vidzemes koncertzālē ''Cēsis'', kur skatāmi ārzemēs mītošo latviešu mākslinieku – vecmeistaru darbi. Savukārt  Cēsu pils klētī visi laipni lūgti uz Latvijas Mākslas akadēmijas bakalauru un maģistru darbu izstādi “Savienojumi”, kuros var apskatīt arī dažu Rīgā neredzētu darbu.

“Cēsis bez Cēsu Mākslas festivāla un savukārt Cēsu Mākslas festivāls bez Cēsīm nav iedomājams. Cēsis ir ļoti izmainījušās ne tikai infrastruktūras ziņā, bet iedzīvotāju sastāva ziņā. Ir ļoti daudz jaunu cilvēku, kas ir pārvākušies uz Cēsīm. Mēs to saucam par mākslinieku un hipsteru galvaspilsētu tagad. Tas mani patiešām ļoti, ļoti priecē,” saka Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Pulcējot viesus no visas Latvijas un ne tikai tās, festivāls svinīgi tika atklāts Cēsu koncertzālē, kur pirmo reizi Latvijā izskanēja simtgadnieka Tālivalda Ķeniņa Astotā simfonija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un ērģelnieces Ivetas Apkalnas izpildījumā. Taču visdažādākie muzikālie, teatrālie, kino un laikmetīgās mākslas notikumi Cēsu Mākslas festivālā baudāmi vai ik dienas līdz pat 18. augustam.

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti