Izstādē skatāmie darbi tapuši pēdējo astoņu gadu laikā, un tajos mākslinieks ļoti niansēti atklājis gan dabas dažādās noskaņas, gan sievietes personības noslēpumus.
“Es domāju, ka tās ļoti labi sader kopā – sieviete ir skaista, daba ir skaista, sieviete ir krāsaina, daba ir krāsaina,” skaidro mākslinieks.
Līdzās tam, ka tēmas ļoti labi sasaucas un saspēlējas, tās ir arī galvenās Jura Ģērmaņa mākslā nu jau teju 50 gadu garumā.
Izstāde izvietota četrās galerijas telpās. Pirmā no tām veltīta pavasarim un ziedēšanai, tajā valda vieglas, gaišas, vibrējošas krāsas, un lielākā daļa no šiem darbiem tapuši tieši šogad.
“Kad pēc ziemas nāk pavasaris, tas iedvesmo, kad viss sāk ziedēt… Šogad jau ziedēja viss reizē un tā ļoti krāšņi uzreiz,” atzīmē Ģērmanis. “Rododendri… Babītē ir tas rododendru parks, tur es vairākas reizes esmu braucis, tur var gleznot un gleznot. Viņi jau ātri nozied, un tad tu domā – paspēsi vai nepaspēsi?”
Nākamā zāle veltīta Latvijas ainavai, kas saistīta ar ūdeņiem – jūru un Latvijas upēm, un, kā jau Jurim Ģērmanim raksturīgs – visi darbi tapuši dabā uz vietas, jo tikai tā pa īstam var notvert īsto noskaņu.
“Tas ir divas vai divas ar pusi stundas, jo daba jau mainās. Tur vajag ļoti ātri, lai noķertu to noskaņu, to sajūtu, kas ir, tur jātrāpa uzreiz. Pagājušajā gadā Jēkabpilī dabā gleznoju – gan vējš, gan lietus uznāca, un tad bija cita noskaņa atkal,” viņš stāsta. “Arī tumšās un apmākušās dienas ir ļoti interesantas, bet
mani tomēr valdzina gaisma, jo gaisma dod optimismu, un es arī jūtos kā optimists.”
Akti savukārt top sadarbībā ar modeļiem – gan sievietēm no paziņu loka, gan nejauši ieraudzītām un uzaicinātām pozēt.
Aktus gleznojot, Jurim Ģērmanim ļoti svarīgi izcelt katras sievietes personību, vai, kā viņš pats uzsver – to neatkārtojamo, kas ir katrā cilvēkā, tikai tas jāprot saskatīt.
“Aktu žanrā jau ir tā, ka dažreiz saka – tur jau to portretisko nemaz nevajag, to pat vajag noslēpt, lai ir tikai tas ķermeņa apveids un valdzinājums. Bet mani interesē tas konkrētais cilvēks, tomēr tā ir personība, katra sieviete ir neatkārtojama,” uzskata Ģērmanis.
Mākslinieks arī atklāj, ka sarunājas ar saviem modeļiem, jo tad viņas atbrīvojas, nav stīvas un sastingušas, aizmirstot, ka ir izģērbušās.
“Tas viss notiek godīgi, ar tādu uzticību,” viņš piebilst. “Šodien jau tāds laikmets, kad jaunas smukas meitenes grib parādīt, cik viņas smukas, nemaz tā nekautrējas kā kādreiz.
Cilvēks jau izpaužas ne tikai ar seju un ar acīm, bet ar visu ķermeni. Mākslā ir krāsa un gaisma, un, ja no tā ķermeņa staro gaisma, tas vienkārši ir skaisti.”
Neierastāks akcents izstādē ir pirms 10 gadiem Ziemeļāfrikas zemē Marokā tapušās gleznas, kas jau labu laiku nav izstādītas. Gleznas caurvij Marakešas arhitektūrai raksturīgā oranži rozīgā krāsa un šai vietai raksturīgie tēli – Austrumu tirgus, minareti, eksotiski augi un krāšņi dārzi.
Galerijas “MuseumLV” mākslinieciskā vadītāja Inga Jurova vērtē, ka cikls īpaši interesants ar to, ka atklāj Jura Ģērmaņa mākslu no mazliet cita aspekta.
“Cik viņš jūtīgi uztver to eksotisko vidi, kā viņš spēj tajā iejusties un stāstīt Āfrikas piedzīvojumus skatītājiem,” akcentē Jurova.
Kopumā Inga Jurova raksturo Juri Ģērmani kā atvērtu mākslinieku, kuram izdevies piekļūt ļoti tuvu tam noslēpumam, ko parasti mēdz raksturot kā neizdibināmu: “Viņš mēģina uzminēt lielo sievietes noslēpumu, viņš ir izpratis sievieti, cik vien nu tas ir iespējams ar šiem darbiem.”
Jura Ģērmaņa izstādi “Sievietes un daba” atklās 26.jūlijā galerijā “MuseumLV”, un tā būs skatāma aptuveni mēnesi.
Izstādes atklāšanu papildinās vēl kāds svarīgs notikums, kas saistās ar otru galerijā skatāmo izstādi-konkursu “Mistērija. Rituālā māksla”, proti, tiks paziņots mākslinieks, kas šajā izstādē izpelnījies skatītāju balvu.
