Viņš ir viens no retajiem mūsdienu māksliniekiem, kurš glezno dabā. Ar krāsu kasti un molbertu sastopams gan Pārdaugavas ielās, gan Liepājas ostā. Latvijā tapušie darbi tagad skatāmi Čiekurkalna bibliotēkā.
Ivanu Vitjuku sastopam Čiekurkalnā. Šodien bez krāsu kastes, paletes un auduma. Taču viņš būtu gatavs gleznot vai katru koka māju.
"Jumts ar sūnām. Lapas dzeltenas. Tik skaists rudens. Šodien gan pirmo dienu sniegs. Tie pakāpieni...redzams, ka tur neviens nedzīvo. Gleznotājs taču glezno ne tikai to, ko redz, bet medī arī kādu daļu poēzijas," teic mākslinieks.
Par Latvijas dabas skaistumu mākslinieks jūsmo no pirmās dienas, kad ar ģimeni šurp pārcēlās no kara plosītās Ukrainas. Taču šovasar piedzīvojis vēl kādu īpašu pārsteigumu – Dziesmu un deju svētkus. Tādu jaudu nebija gaidījis:
"Nāk kolektīvi. Aizvien jauni un jauni. Cilvēki sveic! ( Sigulda! Imanta.) Tas tā iedvesmo. Ka cilvēki viens otru atbalsta. Ziniet, pat mazliet skaudība pārņem."
Vitjuks ir viens no retajiem, kurš glezno ārā, brīvā dabā. Aizvien biežāk mākslinieki mirkļus mēdz tvert fotogrāfijā un gleznot no tās. Bijis priecīgs Liepājā satikt līdzīgi domājošu mākslinieku.
"Liepājā iepazinos ar vēl vienu jaunu cilvēku, viņš turpina Purvīša stīgu...Jānis Judins," stāsta mākslinieks.
Vitjuks glezno no agras bērnības, mācījies arī Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Jau otro gadu Vitjuks ar ģimeni dzīvo Rīgā, bet palikt Latvijā neplāno. Taču Latvija tverta viņa gleznās:
"Es tiešām meklēju Latvijas tēlu, ne tikai tā...Doma laukums, baznīca, nē...gribas tādus mirkļus tvert, kas aizskar dvēseles stīgas."
Šovasar Vitjuks piedalījās plenērā Čiekurkalnā un tagad priecājas te atgriezties jau ar izstādi, kam devis nosaukumu "Pieskarties skaistajam".
Aija Namavīra, Čiekurkalna filiālbibliotēkas vadītāja stāsta: "" Gribas visu laiku ienākt, apstāties un baudīt skaistumu. Jo tās gleznas, ko radījis pēdējo divu gadu laikā...kā saka, glezno, glezno, glezno...."
Ivana Vitjuka darbi sastopami galerijās un privātkolekcijās daudzviet pasaulē.
