Birutas Delles izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā negaidīti skan latviešu jauniešu rokgrupas "White Suit Funeral" mūzika. Kurators Vilnis Vējš atklāj, ka dumpinieciskais skaņu celiņš ir viņa asociācija ar Delles glezniecību, tā atskaņošanu notikuma vaininiece pilnībā akceptējusi.
"Tas, kas mani sākotnēji visvairāk saistīja Birutas Delles mākslā, ir saikne ar zemapziņas pasauli, kur figūras mēdz būt deformētas, kur atmosfēra mēdz būt līdzīga sapnim vai vīzijai, pēkšņam uzplaiksnījumam. Arī tajā gleznieciskajā noskaņā ir trauksme, nervozitāte. Tā nav vienlaidus harmoniska, saulaina, iemidzinoši pozitīva glezniecība. Tieši otrādi," stāsta kurators.
Dažas dienas pirms atklāšanas gleznas jau pieliktas pie sienām, māksliniece, kas 17. janvārī atzīmēja 80 gadu jubileju, pati vēl notikuma vietā nav bijusi. Meditatīvu gleznu ar meiteni, kas, iegrimusi pārdomās, sēž smiltīs, kurators uzskata par vienu no suģestējošākajiem Delles darbiem un ir izvēlējies to novietot līdzās lielformāta audeklam ar Dellei raksturīgo ekspresīvo, aktīvo ķermeņu vijumu. 1972. gadā tapusī "Pīrāga kārība" 2010. gadā bija vadmotīvs veselai mākslinieku grupas izstādei pirms Saeimas vēlēšanām.
"Tāda liela, bagātīga figurāla kompozīcija, kurā māksliniece spilgti parāda, kā viņa redz apkārtējo sabiedrību," teic kurators. "Tur savijas gan padomju dzīves nepatīkamās grimases, gan globāli viņa ir pret patērētāju sabiedrību, kas tajā laikā bija aktuāla kustība. Tas ir ar hipijiem, ar bitņikiem saistīts."
Mākslas muzeja izstāde iekļauta ciklā "Paaudze", un tajā ir vēl cita Delles 70. gadu klasika – daudz reproducētā glezna "Džoanna Baeza dzied par mieru", blakus tam – tuvas draudzenes, represētās franču literatūras tulkotājas Maijas Silmales portrets.
Ir arī "jauno laiku" gleznojumi, kas tapuši pēc 2000. gada. Krietnu porciju, piemēram, atvēlējis kolekcionārs Helmūts Štrauhs, kurš glabājot ap 70 Delles gleznu, arī tādas, kas mākslas speciālistiem nav zināmas.
Vaicāts, ko šī izstāde Birutas Delles pazinējiem varētu jaunu atklāt un vai ir kaut kas, kas pat pašam ir pārsteigums, kurators Vilnis Vējš atteic: "Man viss ir pārsteigums. Es arī daudzus darbus redzēju pirmoreiz. Arī darbus, kas pazīstami pēc reprodukcijām, mēs jau neesam redzējuši dabā. Un tur ir liela atšķirība, jo Dellei ir svarīgs krāsas piesātinājums, gaismēnu niansētība, uzirdinājums, ņirboņa, intensitāte. Apskatīt gleznas tādā koncentrācijā un daudzumā, domāju, tas ir pārsteigums jebkuram – pat vislielākajam Delles mīļotājam un speciālistam."
Mākslas muzeja izstādē līdz 21. aprīlim būs apskatāmi 45 glezniecības vecmeistares darbi, tie gan atlasīti no daudz plašāka klāsta. Kurators Vējš stāsta, ka, izplatoties ziņām par gaidāmo izstādi, viņam joprojām zvana atsaucīgi cilvēki, kuri būtu gatavi dot gleznas no savām kolekcijām.
"No tā es secinu, ka Birutas Delles gleznas ir daudzās ģimenēs, mājās. Cilvēki tās ir iegādājušies, skatās katru dienu – kā uz vērtību, kā domu rosinātāju," spriež kurators, piekrītot, ka Delle bijusi arī ļoti ražīga: "Izstādes nosaukums "Gleznot katru dienu" – tas ir viņas princips, ko viņa līdz mūsdienām iztur. Tas ir bagāts mūžs, kas viss ir veltīts glezniecībai."
Šobrīd gan traumas dēļ mākslinieces darbā ir iestājusies neliela pauze, tāpēc apaļajā jubilejā jānovēl viņai laba veselība un vēl daudz košu krāsu!
