Izstādes kuratori ir Raivis Alksnis un Aleksejs Beļeckis. "Mākslinieces, kas šeit ir pārstāvētas, – tās idejas ir ļoti dažādas un ļoti plašas, no ļoti personiskām un afektīvām līdz pat pārdomām, par pasaules kārtību, sabiedriskām, sociopolitiskām lietām," stāsta Beļeckis.
LMA tekstila katedras pedagoģe Elīna Ģibiete atzīmē: "Te ir detaļas un sīkumi, kaut kādas nianses, tanī pašā laikā tās ir tādas ļoti dziļas un lielas tēmas, kas mums vienmēr ir klāt. Tas, man liekas, ir ārkārtīgi labi, ka ir tiešām tāds godīgums, tāds patiesums darbos."
Divus no izstādes darbiem veidojusi Lienīte Slišāne. Viņa savos darbos, kas veidoti adīšanas tehnikā, meklē mierinājumu. Mierinājumu pēc dēla nāves: "Šobrīd man visi darbi, ko es taisu, ir par manu personīgo pieredzi, manu personīgo dzīvi. Bet es domāju, ka ar cerību – kādam skatītājam arī noderēs. Nāve nebeidzas bēru dienā, bet tas ir ļoti traks posms uz atlikušo dzīvi."
Viņu aizrauj gan adīšana, gan tas, kā to apvienot ar citām tehnikām, tajā skaitā apdrukājot adījumus ar adījumu rakstu. Tomēr iedvesmu nes arī pārējo mākslinieču darbi, kas šajā izstādē parāda visai atšķirīgas tekstilmākslas tendences.
Ģibiete piebilst, ka, viņasprāt, šī izstāde būtu jāuztver kā tāds stopkadrs mūsu laikmetā un tekstila dzīvē: "Šobrīd tekstils, kā zināms, pasaulē ir diezgan topā. Tāpēc ir ļoti vērtīgi studentiem, ka viņi ienāk, iepeld citos ūdeņos. Ar citu mērķauditoriju. Un tas ir noteikti vērtīgi."
Beļeckis tikmēr uzsver, ka ir svarīgi un interesanti caur šādām izstādēm saprast arī Latvijas tekstilmākslas lomu globālā kontekstā: "Mēs, protams, neesam atrauti no pārējās pasaules, un ir svarīgi saprast, kas notiek pie mums un kāda tam ir loma gan lokāli, gan globāli."
Izstāde galerijā apskatāma līdz 27. janvārim.
